Studenti iebilst pret budžeta vietu skaita samazinājumu
LSA nosūtījusi vēstuli Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājam Jānim Vucānam (ZZS) un Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājai Ilzei Viņķelei (V).
Iepazīstoties ar valdības atbalstīto 2017.gada valsts budžeta paketes likumprojektu "Par valsts budžetu 2017.gadam" un tā paskaidrojumiem, LSA neatbalsta sagatavoto piedāvājumu, kas skar augstāko izglītību.
LSA ieskatā nav atbalstāms piedāvātais variants - Izglītības un zinātnes ministrijas padotībā esošajās augstskolās 2017.gadā samazināt valsts finansētās studiju vietas par 3559 un līdz 2019.gadam (ieskaitot) - par 5457.
Veicot aprēķinus, LSA secināja, ka piedāvājums ir samazināt valsts finansētās studiju vietas tuvākajos trīs gados kopā par 5457, kas esot saistīts ar noteikumiem par pedagogu darba samaksu, kas paredz darba samaksas palielinājumu arī augstskolu akadēmiskajam personālam, bet, lai to nodrošinātu, nepieciešams papildu finansējums. LSA uzskata, ka pozitīvi vērtējams, ka arī augstskolu akadēmiskajam personālam plānots atalgojuma pieaugums, bet to kategoriski nedrīkst nodrošināt uz augstākās izglītības pieejamības vai kvalitātes rēķina, samazinot valsts finansētās studiju vietas.
Valsts finansēto studiju vietu samazināšana radīs topošo nodokļu maksātāju emigrācijas risku situācijā, kad citās Eiropas Savienības valstīs, piemēram, Igaunijā, Vācijā, Zviedrijā, Dānijā, Somijā, Skotijā (atsevišķa izglītības sistēma Lielbritānijas ietvaros), Čehijā, Slovākijā, Slovēnijā un Polijā, tiek nodrošināta bezmaksas izglītība visiem studējošiem no Eiropas Savienības valstīm neatkarīgi no studiju jomas, kā arī daļa no šīm valstīm mērķtiecīgi veido programmas angļu valodā, lai, pretēji demogrāfiskām tendencēm, nodrošinātu savam darba tirgum kvalificētu darbaspēku, uzsvēra LSA.
Jau tagad situācija augstākajā izglītībā nav tā labvēlīgākā, bet, ja tā vēl tiks pasliktināta, tad studentiem netiks sniegta moderna, darba tirgum atbilstoša augstākā izglītība, kas attiecīgi samazina uzņēmumu iespējas piesaistīt kvalificēto darbaspēku, tāpat tiks kavēta akadēmiskā personāla ataudze, pētniecība. LSA ieskatā valsts finansēto studiju vietu skaita samazināšana nemaz neatbilst Latvijas tautsaimniecības interesēm.
Tāpat valsts finansēto studiju vietu samazināšana ne tikai samazinātu studentu skaitu, kas var studēt par valsts budžeta līdzekļiem, bet arī valsts budžeta stipendiju fondu. LSA uzskata, ka ne stipendiju skaits, ne apjoms nedrīkst tikt samazināts, jo stipendijas ir atbalsta mehānisms studējošajiem, ar ko viņi rēķinās, turklāt jau tagad valsts budžeta stipendiju fonds un pats stipendiju apmērs studējošajiem ir nepietiekamā apmērā.
Atskatoties uz valsts budžeta finansējuma piešķīrumu augstākajai izglītībai pēdējos desmit gados, ir acīmredzams signāls tam, ka tā turpināt vairs nedrīkst, uzsvēra LSA.
"Ilgstoši nepietiekami finansēta augstākā izglītība Latvijā - tas ir mīts par līdzekļu neesamību, apzināta augstskolu atstāšana novārtā vai politiskās gribas trūkums? Uzsveram, ka investīcijas augstākajā izglītībā un zinātnē ir investīcijas Latvijas nākotnē. Aicinām Saeimai rast iespēju 2017.gada valsts budžetā palielināt finansējumu augstākajai izglītībai, lai nevajadzētu veikt samazinājumu valsts finansētajās studiju vietās," norādīja LSA.
LSA plāno aicināt sabiedriskās organizācijas, kas pārstāv augstākās izglītības, zinātnes un jaunatnes politikas intereses, valsts budžeta pieņemšanas gaitā atbalstīt papildu finansējuma pieprasījumu, lai "nepieļautu situāciju, ka Izglītības un zinātnes ministrijai nekas cits neatliek, kā vien veikt valsts finansēto studiju vietu samazināšanu".
Gadījumā, ja tiek pieņemts lēmums par papildu finansējuma nepiešķiršanu augstākajai izglītībai un valsts finansēto studiju vietu samazinājumu, LSA ir gatava rīkot demonstrācijas un citas protesta akcijas studentu interešu aizstāvībai.
Uz sarakstu
