Ik gadu, samazinot ēnu ekonomiku, varētu iegūt līdz 70 miljoniem eiro
Līdz 2020.gadam Latvijas ēnu ekonomika jāsamazina par 5%, kas ik gadu ļautu valsts budžetam iegūt līdz 70 miljoniem eiro, paredz Finanšu ministrijas (FM) izstrādātais stratēģiskais plāns ēnu ekonomikas ierobežošanai 2015.-2020.gadā, kas ceturtdien, 4.jūnijā, tika prezentēts Ēnu ekonomikas apkarošanas padomes sēdē.FM vīzija paredz, ka līdz 2020.gadam ēnu ekonomikas apjoms Latvijā sasniegs Eiropas Savienības (ES) vidējo ēnu ekonomikas līmeni, kas, pēc austriešu ekonomikas profesora Frīdriha Šneidera aplēsēm, ir 18,3%, bet Latvijas prognozētā ēnu ekonomika 2015.gadā - 23,6%.
Ministrija aprēķinājusi, ka ēnu ekonomikas samazinājums ik gadu par 1% var dot papildu ienākumus budžetā starp 50 un 70 miljoniem eiro. Tajā pašā laikā ministrija atzīst, ka, palielinot ēnu ekonomikas ierobežošanas tempu, jārēķinās ar izmaksu pieaugumu ne vairāk kā 0,5% apmērā no iekšzemes kopprodukta.
FM rosina noteikt ēnu ekonomikas ierobežošanas stratēģisko mērķi - līdz 2020.gadam samazināt ēnu ekonomiku līdz ES vidējam līmenim, kā arī likumprojekta "Par valsts budžetu 2016.gadam" un likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2016., 2017. un 2018.gadam" sagatavošanas gaitā noteikt ēnu ekonomikas ierobežošanu kā horizontālo valdības prioritāti.
FM arī rosina ministrijām un to pakļautības iestādēm savas kompetences ietvaros sniegt maksimālu atbalstu ēnu ekonomikas mazināšanai, it īpaši tādās prioritārajās nozarēs kā būvniecība, mazumtirdzniecība, vairumtirdzniecība, sabiedriskie pārvadājumi un pakalpojumu sektors.
Plānots ministrijām un sociālajiem partneriem uzdot līdz šā gada 29.jūnijam FM iesniegt priekšlikumus ēnu ekonomikas mazināšanai. Pēc tam FM apkopos iesniegtos priekšlikumus un iesniegs izskatīšanai Ēnu ekonomikas apkarošanas padomes locekļiem. Savukārt Ēnu ekonomikas apkarošanas padome līdz šā gada 4.augustam varētu apstiprināt Ēnu ekonomikas mazināšanas pasākumu plānu 2016.-2020.gadam ar konkrētiem uzdevumiem ministrijām.
FM uzsver, ka, gatavojot 2016.gada valsts budžetu un 2016.-2018.gada ietvaru, ēnu ekonomikas mazināšana jāuzskata kā horizontāla prioritāte.
Latvijā ēnu ekonomikas apmērs 2014.gadā bijis 24,7% no iekšzemes kopprodukta (IKP), savukārt plānotais ēnu ekonomikas apmērs 2015.gadā ir 23,6%, secināts austriešu ekonomikas profesora Frīdriha Šneidera veiktajā Eiropas Savienības (ES) ēnu ekonomikas pētījumā.
Šneidera pētījums liecina, ka Latvijā ir astotais augstākais ēnu ekonomikas īpatsvars ES. Tikmēr abās mūsu kaimiņvalstīs, Lietuvā un Igaunijā, ēnu ekonomikas apmērs 2014.gadā bija 27,1% no IKP, savukārt plānotais apmērs 2015.gadā ir attiecīgi 25,8% un 26,2%.
Vidējais ES valstu ēnu ekonomikas rādītājs patlaban ir 18,3%. Kā norāda Šneiders, Latvija un pārējās Baltijas valstis ir to 21 ES valsts vidū, kurās ēnu ekonomikas īpatsvars turpinās samazināties.
Savukārt šogad publiskotajā "SSE Riga" Baltijas valstu ēnu ekonomikas pētījumā secināts, ka Latvijas ēnu ekonomikas lielums 2014.gadā bija 23,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), un salīdzinājumā ar 2013.gadu ēnu ekonomikas līmenis ir samazinājies tikai par 0,3% no IKP. Kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā ēnu ekonomika pērn mazinājusies straujāk. Pagājušajā gadā kaimiņvalstu ēnu ekonomika samazinājusies par aptuveni 2,5-2,8% salīdzinājumā ar 2013.gadu.
Lietuvā un Igaunijā 2014.gadā ēnu ekonomika veidoja attiecīgi 12,5% un 13,2% no IKP. Uz sarakstu