Gulbenes novadā apstiprinātas izglītības iestāžu tīkla optimizācijas pamatnostādnes
Izglītības iestādes pastāvēšana vai statuss pirmsskolas izglītības iestādē jāizvērtē, kad tajā ir mazāk nekā 20 izglītojamie, pamatskolā - mazāk nekā 60 izglītojamie, vidusskolas posmā (10.-12.klase) - mazāk nekā 30 izglītojamie.
Dokumentā arī noteikts novada vispārējās izglītības iestāžu tīkla optimizācijas modelis līdz 2015.gadam.Tas nosaka katras izglītības iestādes likteni, ja tajā samazinās skolēnu skaits. Vairākas skolas varētu kļūt par citu skolu filiālēm, bet vidusskolas par pamatskolām.
Kā aģentūrai LETA pastāstīja pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta nodaļas vadītājs Arnis Šķēls, šādus dokumentā noteiktos optimizācijas pasākumus var nebūt nepieciešamības īstenot, ja pašvaldība ar savu budžetu spēs uzturēt skolas, krasi nesamazināsies bērnu skaits un valsts piešķirs mērķdotācijas atbilstošā apmērā. "Pašlaik sekojam līdzi bērnu skaitam, domājam, ko darīt tālāk, modelējam situāciju," pastāstīja Šķēls.
Pamatnostādnēs, ko apstiprinājuši novada deputāti, noteikts, ka izglītības iestāžu tīkla optimizācijas politikas pamatprincipi ir pieejamība, izglītības kvalitāte un racionāla un mērķtiecīga pašvaldības un valsts finanšu resursu izmantošana.
Lai sasniegtu noteiktos mērķus, galvenie uzdevumi vispārējās izglītības jomā ir sekmēt vispārējās izglītības pieejamību, nodrošinot pirmsskolas un vispārējās pamatizglītības ieguves iespējas tuvāk dzīvesvietai, veicināt kvalitatīvas vispārējās vidējās izglītības ieguves iespējas, nodrošinot izglītības programmu daudzveidību un mūsdienīgu prasībām atbilstošu materiāli tehnisko bāzi, sekmēt vispārējās izglītības iestāžu finanšu resursu racionālu izmantošanu.
Pēdējo gadu laikā, ņemot vērā izglītojamo skaita samazinājumu Gulbenes novadā, mainījušies jautājumi, kas jārisina, lai nodrošinātu racionālu resursu izmantošanu, taču tendences ir nemainīgas - jārisina kvalitatīvas vispārējās izglītības ieguves pieejamības, izglītības iestāžu ēku izmantošanas un finanšu līdzekļu izlietošanas efektivitātes problēma.
"Gulbenes novadā ir deviņas pirmsskolas izglītības iestādes (PII) - trīs Gulbenē un sešas lauku teritorijā. Pirmsskolas izglītības iestāžu tīkls ir stabils, tas nav mainījies jau daudzu gadu garumā. PII piepildījums, izņemot Jaungulbenes, Stāķu un Rankas pirmsskolas izglītības iestādes, ir optimāls vai tuvu tam, taču nākotnē jāplāno, kā pirmsskolas izglītības iestāžu nenoslogotās telpas izmantot racionālāk," teikts dokumentā.
Kopā pirmsskolas izglītības programmās 2010./2011.mācību gadā Gulbenes novadā tiek iesaistīti 955 bērni (no tiem 831 PII un 124 vispārizglītojošajās skolās pirmsskolas grupās). Mazs bērnu skaits ir Beļavas, Litenes un Jaungulbenes PII.
Gulbenes novadā 2010./2011.mācību gadu sāka 18 vispārējās pamata un vidējās izglītības iestādes vispārizglītojošās skolas - septiņas vidējās izglītības iestādes, 10 pamatskolas, viena sākumskola un Sveķu speciālā internātpamatskola.
Kopējais izglītojamo skaits novadā uz 2010.gada 1.septembri ir 2940 izglītojamie, no kuriem vispārējās pamatizglītības programmas apgūst 2044, vidējās izglītības - 740, speciālās izglītības programmas - 156 izglītojamie, no kuriem 51 tiek integrēts astoņās vispārizglītojošajās izglītības iestādēs: Gulbenes vidusskolā, Gulbenes 2.vidusskolā, Druvienas, Galgauskas, K.Valdemāra, Rankas, Stāķu un Tirzas pamatskolā.
Laika periodā no 2002. līdz 2010.gadam novadā likvidētas trīs un reorganizēta viena izglītības iestāde. 2004.gadā tika likvidēta Gulbenes pamatskola, kuras ēkā atrodas Stradu pagasta pārvalde. 2008.gadā tika likvidēta Stradu pamatskola, kuras ēka netiek izmantota. 2009.gadā tika likvidēta Rēveļu pamatskola, kuras ēku izmanto Rankas pagasta pārvalde - darbojas jauniešu centrs, iekārtota bibliotēka. Šajā pašā gadā par Gulbīša vidusskolas filiāli tika reorganizēta Siltāju pamatskola.
Laika periodā no 2005./2006.mācību gada līdz 20010./2011.mācību gadam izglītojamo skaits samazinājies par 1228 skolēniem. Tātad piecu gadu laikā izglītojamo skaits Gulbenes novada vispārējās izglītības iestādēs pamata un vidējās izglītības posmā ir samazinājies gandrīz par 30%.
2010./2011.mācību gadā mazākais izglītojamo skaits ir 1.-3.klases un 5.-7.klases grupā. "Redzams, ka pēc trijiem četriem gadiem būtisks izglītojamo skaita kritums sagaidāms vidusskolas klasēs. Tas ietekmēs esošo novada vidusskolu klašu komplektēšanas iespējas visās novada vispārējās vidējās izglītības iestādēs," teikts dokumentā.
Pašvaldības izstrādātais dokuments arī nosaka veicamās darbības izglītības iestāžu tīkla optimizācijas pamatnostādņu īstenošanai. Plāns paredz ar 2011.gada 1.jūliju slēgt Gulbīša vidusskolas filiāli "Siltāju pamatskola", bet 2012.gadā veikt pasākumus optimāla vispārējās izglītības iestāžu tīkla izveidei Gulbenes pilsētā.
Līdz šā gada 1.septembrim paredzēts izstrādāt ekonomiski pamatotu, novada izglītības iestāžu tīklam atbilstošu izglītojamo pārvadājumu sistēmu, bet nākamo piecu gadu laikā, ņemot vērā izglītojamo skaitu, valsts piešķirtās mērķdotācijas apjomu pedagogu algām un pašvaldības budžeta iespējas, izglītības iestādes personāla resursus, izglītības programmu piedāvājumu, izglītības pieejamību, darbības rezultātus, reorganizēt vispārējās izglītības iestādes ar mazu izglītojamo skaitu par citu izglītības iestāžu filiālēm, kā arī, vidusskolas reorganizējot par pamatskolām.
Uz sarakstu
