Banner 980x90

Saeimas komisija atbalsta ierosinājumu likumu par presi neattiecināt uz pašvaldību informatīvajiem izdevumiem

LETA
LETA
Rīga, 7.jūn., LETA. Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija vienojusies noteikt, ka likums par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem neattiecas uz pašvaldību informatīvajiem izdevumiem.

Pašlaik likumā noteikts, ka likums neattiecas vien uz valsts varas un pārvaldes institūciju instrukcijām, normatīvajiem aktiem, tiesu un arbitrāžas prakses periodiskajiem biļeteniem, mācību un zinātnisko iestāžu izdotajiem materiāliem.

Minēto priekšlikumu bija iesniedzis deputāts Viktors Valainis (V), kurš ir arī Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) izpilddirektors. Valainis mudināja šajā likumā definēt arī pašvaldību informatīvos izdevumus. Viņa ierosinājums paredzēja, ka tas ir pašvaldības sagatavots bezmaksas informatīvais izdevums tās administratīvās teritorijas iedzīvotājiem, kurā tiek sniegta vispusīga informācija par pašvaldības darbu, bet tajos netiek ievietota apmaksāta informācija.

Latvijas Žurnālistu asociācijas valdes priekšsēdētājs Ivo Leitāns komisijas sēdē sacīja, ka šādas definīcijas iekļaušana likumā par presi varētu raisīt bažas par LLPA vēlmi panākt plašāku rīcības brīvību, apejot likumā par pašvaldībām iekļautos ierosinājumus, kas ir ierobežojošāki. Arī vairāki deputāti pauda viedokli, ka šādu informatīvo izdevumu regulējums jānosaka likumā par pašvaldībām. Pēc plašākām diskusijām komisijās sēdē Valainis atsauca savu ierosinājumu, kurā bija iekļauta pašvaldības izdevumu definīcija.

Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētāja Inese Laizāne (VL-TB/LNNK) norāda, ka regulējums, kas nodalītu pašvaldību izdevumus no masu medijiem un definētu to funkcijas, ir svarīgs, lai stiprinātu spēcīgu un neatkarīgu presi. Laizāne komisijas vārdā pauda gatavību cieši sadarboties ar Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju, kas strādā pie šāda regulējuma nostiprināšanas likumā par pašvaldībām.

Tāpat deputāti nolēma no likuma izslēgt normu, ka masu informācijas līdzekļi neatbild par nepatiesu ziņu izplatīšanu, ja tās satur oficiālo informācijas aģentūru ziņojumus. Kultūras ministrijas pārstāvji skaidroja: atbalstot normas izslēgšanu no likuma, tas palīdzēs pasargāt arī Latvijas informatīvo telpu. Pēc šīs normas izslēgšana mediji nevarēšot izvairīties no atbildības, izplatot nepatiesas ziņas, ko radījušas citu valstu oficiālās informācijas aģentūras.

Lai grozījumi likumā "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem" stātos spēkā, tie galīgajā lasījumā vēl jāizskata Saeimā.

Kā ziņots, iepriekš Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas kopsēdē Konkurences padomes (KP) Juridiskā departamenta direktora vietniece Dita Dzērvniece pauda, ka pašvaldību iejaukšanās mediju tirgū uzskatāma par apdraudējumu reģionālajiem laikrakstiem.

Saeima februārī noraidīja priekšlikumu, kas paredzēja likumā noteikt, ka valsts un pašvaldību institūcijas nedibina un neizdod kā masu informācijas līdzekļus periodiskos izdevumus un interneta vietnes.

Pirms tam Cilvēktiesību komisijā iezīmējās iespēja, ka šo jautājumu varētu uzticēt risināt darba grupai, kurā būtu pārstāvētas ieinteresētās puses. Tās uzdevumos būtu, ja tas iespējams, panākt vienošanos par pašvaldības izdevumu definīciju, kā arī komercreklāmas aizliegšanu tajos. Pēc tam atkarībā no politiskās gribas varētu atgriezties pie februārī noraidītā priekšlikuma izvērtēšanas.

Dalies ar šo rakstu

Uz sarakstu
Pilseta24.lv neatbild pievienotajiem lasītāju komentāriem, kā arī aicina portāla lasītājus, rakstot komentārus, ievērot morāles un pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz rasu naidu, iztikt bez rupjībām. Lūguma neievērošanas gadījumā Pilseta24.lv patur tiesības liegt komentēšanas iespēju. Komentāros publicējamā teksta garums ir ierobežots līdz 1000 zīmēm. Nereģistrētiem lietotājiem ir aizliegta HTML un hipersaišu publicēšana!
Komentāri (0)