Vidzeme – tās tradicionālie ēdieni

Miguel Angel Alvarez Bernardo/ flickr.com
Miguel Angel Alvarez Bernardo/ flickr.com

Vidzeme ir reģions, kas zināms ar tā vijīgām un gleznainām upēm, ielejām un pakalniem, plašiem un bagātiem mežiem, vecām pilsētām un skaistu arhitektūru, kā arī vidzemniekiem – cilvēkiem, kas par lielāko vērtību, ar ko tie lepojas, uzskata tieši savu ģimeni un visus Latvijas iedzīvotājus.

Vidzeme gan nav zināma tikai saistībā ar iepriekš minētajām lietām, bet arī ko baudāmu un patīkamu tieši garšas kārpiņām, proti, saviem ēdieniem. Kādi tad ir Vidzemes reģionam raksturīgie ēdieni, lasi tālāk rakstā!

Rudzu maize

Rudzu maizīte tiek cepta no dažāda rupjuma rudzu miltiem, tai ir patīkama, skābena garša, turklāt tā ir arī ļoti veselīga, sātīga un spēcinoša. Pilngraudu rudzu maize, kas tiek cepta no rupjiem rudzu miltiem ir rupjmaize, no smalkākiem rudzu miltiem ceptā – saldskābmaize. Protams, lepnie vidzemnieki ne vienmēr atzinuši tikai pliku maizi vien – tā bieži vien ēsta kopā ar pavalgu.

Kaņepju staks

Kaņepju staks jeb kaņepju sviests ir apgrauzdētas un samaltas kaņepju sēklas, un tā eļļainā, biezā konsistence ir laba aizdara priekšnosacījums; kaņepju staks īpaši gards ir kopā ar pilngraudu rudzu maizi. To var lietot kā piedevu arī novārītiem kartupeļiem, biezpienam, biezputrām un citiem ēdieniem.

Brūkleņu ievārījums

Vidzemes (un ne tikai tās) meži ir bagāti ar sēnēm un ogām, tādēļ mūsu senči jau kopš seniem laikiem zina, kā šīs dabas veltes likt lietā un pagatavot ilgākai uzglabāšanai. Viens no šādiem ēdieniem ir brūkleņu ievārījums, kas agrāk tika gatavots, neizmantojot cukuru. Arī mūsdienās brūkleņu ievārījumu izmanto gan kā papildinājumu dažādām biezputrām, kartupeļu pankūkām un kā saldo ēdienu sastāvdaļu.

Pelēkie zirņi ar speķi

Mūsu senčiem Ziemas saulgriežu mielasta galds nebija iedomājams arī bez pelēkajiem zirņiem ar speķi un ceptiem sīpoliem, un arī mūsdienās lielai daļai latviešu tieši šis gardais ēdiens ir neatņemama Ziemassvētku sastāvdaļa. Pelēkie zirņi ir apaļi, barojoši un jau izsenis ir pārticības simbols.

Koča jeb ķūķis (grūbu putra)

Grūbas ir ļoti sātīgas, turklāt tajās ir pietiekami daudz šķiedrvielu, kas labvēlīgi iedarbojas un regulē vēdera izeju. Ne velti tās uzturā lietoja arī mūsu senči. Ļoti gards un sātīgs cepeškrāsnī cepts ēdiens (apcepta putra), kas tika un vēl arvien tiek gatavots no grūbām, sīpoliem un speķa ir koča jeb ķūķis. Tradicionāli koču gatavoja Vidzemes pusē, un tā ierasti likta galdā, kad svinēti Ziemas saulgrieži, bet vēlākos laikos – Ziemassvētki.

Speķa pīrāgi (rauši)

Kurš gan nezina smeķīgos speķa pīrādziņus jeb speķa raušus? Jo īpaši gardi tie ir tikko izcelti no cepeškrāsns, viegli brūni, vēl silti un pavisam svaigi. Tā kā to pagatavošanai bija nepieciešams vairāk laika, speķa pīrāgus cepa svētku mielasta vajadzībām – biežāk Ziemas saulgriežos.