Tiešie Latvijas prezidentūras izdevumi 2013.-2015.gadam - 45 miljoni eiro
Pašreizējie aprēķini rāda, ka Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības (ES) Padomē organizēšanā ir būtiski ietaupīts, jo tiešie Latvijas prezidentūras izdevumi no 2013. līdz 2015.gadam ir 45 miljoni eiro, aģentūrai LETA apliecināja ārlietu ministra Edgara Rinkēviča (V) padomnieks Mārtiņš Drēģeris.
Vaicāts par Latvijas pirmās prezidentūras, kas norisinājās šā gada pirmajā pusē, izmaksām, Drēģeris norādīja, ka kopā no plānotā 2015.gadā tika ietaupīti vairāk nekā 15 miljoni eiro, savukārt 2014.gadā budžeta līdzekļu ietaupījums bija 11,2 miljoni eiro, bet 2013.gadā - 3,2 miljoni eiro. Šogad ietaupītie 15 miljoni eiro likumā noteiktajā kārtībā tiks ieskaitīti Valsts kasē.
Drēģeris arī skaidroja, ka tiešie prezidentūras izdevumi bija saistīti ar liela apjoma pasākumu sagatavošanu un rīkošanu. Latvijā norisinājās 197 pasākumi, tajā skaitā desmit neformālās ministru sanāksmes, 44 konferences, 19 augsta līmeņa tikšanās, tajā skaitā Austrumu partnerības samits, desmit nevalstisko organizāciju (NVO) projekti, kā arī 114 ekspertu līmeņa sanāksmes.
Tāpat būtiska budžeta pozīcija ir netiešie izdevumi jeb visas valsts pārvaldes, visu ministriju, personāla, kas piedalījās Latvijas prezidentūras ES Padomē īstenošanā, izmaksas trīs gadu periodā, tostarp Latvijas Republikas Pastāvīgās pārstāvniecības ES attīstība uz prezidentūras periodu, dalība ES Padomes darba grupās un starptautiskos pasākumos, kur prezidentūrai bija jāpārstāv ES, kā arī mācības. Netiešie izdevumi jeb visas valsts pārvaldes personāla izdevumi no 2013. līdz 2015.gadam sasniedz 36 miljonus eiro.
Kā liecina pašreizējie aprēķini, tiešajos prezidentūras izdevumos 2013.gadā iztērēti 4 037 343 eiro, 2014.gadā iztērēti 18 948 846 eiro, savukārt 2015.gadā provizoriski iztērēti 22 680 950 eiro. Tikmēr netiešie izdevumi jeb visas valsts pārvaldes, visu ministriju, personāla izdevumi 2013.gadā bija 3 193 209 eiro, 2014.gadā tika iztērēts 14 550 926 eiro, bet 2015.gadā provizoriski iztērēts 18 880 966 eiro.
Tāpat Drēģeris norādīja, ka valsts pārvalde strādāja, lai līdzekļi tiktu ieguldīti maksimāli efektīvi, tāpēc tika izvēlēta centralizētā pieeja budžeta veidošanas procesam, kas ļauj skatīties uz visiem prezidentūras izdevumiem kopskatā. "Citas prezidentūras šādu ceļu nav gājušas, parasti netiek iekļautas personāla izmaksas, citos gadījumos ministriju rīkotie pasākumi," viņš sacīja, piebilstot, ka prezidentūras izdevumi 2015.gadā joprojām uzskatāmi par provizoriskiem saistībā ar to, ka atsevišķi projekti joprojām turpinās, piemēram, prezidentūras trio aktivitātes un atsevišķi kultūras projekti.
Uz sarakstu
