Straujuma: ZZS iesniegusi interesantus priekšlikumus budžeta veidošanai, tie jāizvērtē
Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcija otrdien, 18.augustā, Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu (V) iepazīstinājusi ar saviem priekšlikumiem saistībā ar minimālo algu, iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) un pozīcijām, kur iespējams rast līdzekļu ietaupījumu.
Straujuma žurnālistiem pēc tikšanās pavēstīja, ka ZZS ir iesniegusi interesantus priekšlikumus, kas ir jāizvērtē. Līdztekus priekšlikumiem par minimālo algu un IIN, ZZS izteikusi vairākus ierosinājumus saistībā ar iepriekšējos gados pieņemtajām jaunajām politikas iniciatīvām, kurās vajadzētu pārskatīt atsevišķus punktus. Cits jautājumu bloks bijis par nekustamo īpašumu, piemēram, muzeju, valsts iestāžu finansēšanu.
Straujuma norādīja, ka konkrētus ZZS priekšlikumus publiski patlaban nenosauks. Jautājumā par IIN nepieciešams panākt kopīgu viedokli koalīcijā, un tas ir jāskata kontekstā ar minimālās algas jautājumu. Un tikai tad, kad būs vienots viedoklis, tas tiks publiskots. "Par budžetu un nodokļiem būs atsevišķa saruna. Ir ļoti interesants piedāvājums," vērtēja Straujuma. Turklāt par šo jautājumu vēl ir jātiekas un jārunā ar Latvijas Pašvaldību savienību, darba devēju un darba ņēmēju organizācijām. "Tas nav tikai IIN jautājums, tur ir jautājums arī par citiem nodokļiem," skaidroja valdības vadītāja.
ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis uzsvēra, ka saruna bijusi interesanta, tomēr detaļas pagaidām neatklās, jo galvenais ir vienoties, kur ko ietaupīt un ko pamainīt. "Izanalizējām priekšlikumus, ko varētu dot, lai budžeta norise būtu strauja un raita. Kopmērķis mums ir skaidrs - pieņemt labu budžetu," teica Brigmanis.
Šodien nav notikusi iedziļināšanās katrā ministrijā, bet gan noteikta "ceļa karte" tālākajam darbam.
Nākamā gada valsts budžetu plānots veidot, balstoties uz iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes prognozi 3% apmērā.
Finanšu ministrijas (FM) apkopotie dati rāda, ka jaunām politikas iniciatīvām nākamgad iestādes prasījušas līdzekļus 580,72 miljonu eiro apmērā, 2017.gadā pieprasīti 806,78 miljoni eiro, bet 2018.gadā - 1,18 miljardi eiro.
FM brīdinājusi, ka, pārkāpjot 1% budžeta deficīta slieksni, ilgtermiņā Latvijai var tikt apturēti Eiropas Savienības (ES) fondu maksājumi, būtu jāmaksā lielāki procentmaksājumi par valsts parāda apkalpošanu, tādējādi samazinot līdzekļus prioritāšu finansēšanai. Tāpat, pārsniedzot 1% budžeta deficītu, Latvija pārkāptu līgumu par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā, kas draud ar iesūdzēšanu ES Tiesā un soda naudu līdz 0,1% no IKP.
Uz sarakstu
