Rasnačs par galveno prezidentūras sasniegumu tieslietu jomā sauc datu aizsardzības regulējumu
Ministrs uzsvēra, ka diskusijas par regulu notika trīs gadus, bet vienošanos izdevās panākt tieši Latvijas prezidentūras laikā. Līdz tam sešas prezidentūras centās to izdarīt, taču tas nebija izdevies. Rasnačs gan atzina, ka necerēja uz tik veiksmīgu iznākumu.
Tieslietu ministrs pauda, ka šis regulējums tiek vērtēts kā otrs lielākais sasniegums pēc tā sauktā Eiropas Komisijas prezidenta Žana Kloda Junkera investīciju plāna.
Rasnačs skaidroja, ka konkrētais regulējums aizsargās datus visā ES telpā un arī ārpus ES telpas. Tāpat regula dod iespēju izmantot vienas aģentūras principu - ja personas tiesības tiek pārkāptas, piemēram, Īrijā vai Vācijā, tad personai nav jāvēršas konkrētās valsts iestādē, bet Datu valsts inspekcijā.
Ministrs gan sacīja, ka regulas ieviešana prasīs milzīgu darbu ierēdņu apmācībā un sabiedrības informēšanā, atgādinot, ka regulējums iekļauj tādu punktu kā tiesības tikt aizmirstam.
Ministrs kā vienu no svarīgākajiem darbiem uzsvēra arī publisko dokumentu aprites kārtības uzlabošanu. Viņš atgādināja, ka kopumā bija 17 likumdošanas jautājumi, ar kuriem bija jāstrādā Latvijai prezidentūras laikā.
Kopumā Rasnačs pieredzi prezidentūrā salīdzināja ar divām maģistra studiju programmām.
Jautāts, vai viņš var izcelt arī kādu negatīvu vai kritisku pieredzi, Rasnačs izteicās, ka neko negatīvu nevar izcelt un domā, ka viss bijis pozitīvi. Viņš pauda, ka no prezidējošās valsts ir atkarīgs tas, kā tiek meklēts kompromiss, un tikai pozitīvi vērtējams mūsu ekspertu darbs, jo viņi spēja panākt rezultātu. Rasnačs gan atzina, ka sākumā viņam bija robusta sajūta tieslietu ministru telpā, tomēr viņš to pārvarējis.
Uz sarakstu
