Lietuvas ārlietu ministrs: NATO darbība Baltijā jāvērtē kompleksi
Krievijai nav nekāda iemesla traktēt Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanas misijā iesaistīto lidmašīnu skaita samazināšanu kā NATO vājuma pazīmi, jo alianses uzmanība pret Baltijas valstīm nav samazinājusies, norādījis Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkevičs, aicinot NATO darbību vērtēt kompleksi.Pēc viņa teiktā, viss norisinās saskaņā ar NATO Velsas samita lēmumiem un, izvērtējot visus NATO centienus stiprināt Baltijas valstu aizsardzību, situācija attīstās Lietuvai labvēlīgi - valstī tiek rīkotas alinases karavīru mācības, rudenī sāks darboties NATO komandvadības štāba elements un tiks dislocēta amerikāņu smagā tehnika.
"Gaisa telpas patrulēšanas misija būs tikpat efektīva, un par to nevienam nevajadzētu šaubīties," Linkevičs sacījis ziņu aģentūrai ELTA, piebilstot, ka būtu nekorekti spriest par NATO darbību tikai pēc patrulēšanas misijas.
NATO preses departaments otrdien apliecināja, ka NATO gaisa patruļas Baltijā no septembra tiks turpinātas ar astoņām lidmašīnām, nevis līdzšinējām 16.
No Baltijas valstu iestāšanās aliansē 2004.gadā līdz pagājušā gada aprīlim patrulēšanas misiju rotācijas kārtībā nodrošināja četras lidmašīnas no Lietuvas Gaisa kara spēku bāzes Šauļos. Reaģējot uz Krimas aneksiju un krīzi Ukrainā, šai misijā iesaistījās papildspēki, kas šobrīd dislocēti ne tikai Šauļos, bet arī Emari bāzē Igaunijā un Malbrokas bāzē Polijā, un Lietuvā turklāt visu šo laiku dežurējuši nevis vienas, bet divu valstu kontingenti. Uz sarakstu