Banner 980x90

Etnogrāfija, folklora un tradicionālā dziedāšana

Publicitātes foto
Publicitātes foto
Tradicionālā kultūra ir Ziemeļlatgales nemateriālā mantojuma kodols. 

Godā tiek turēti teicēji – cilvēki, kuri atceras senās dziesmas un bolsus un zina stāstīt gan par latgaliešu ikdienas ieražām, apstrādājot laukus un kopjot savas mājas, gan par šejienes ļaužu garīgo spēku un tā avotiem. Par teicējiem ziņu būtu maz, ja nebūtu cilvēku, kuri kultūras mantojumu vākuši un apkopojuši. Vācēju pierakstos un uzņemtajās filmās, audio ierakstos un fotogrāfijās var ieraudzīt un dzirdēt arī to, kas citādi būtu palicis apslēpts. 

No svešo acīm sargātākas tradīcijas ir maija dziedājumi pie krucifiksiem, kas Ziemeļlatgales ceļmalās un sētās ir ap simtu, un dziedājumi par mirušajiem jeb saļmas, kas ierasti notiek mājās. 

Iebraucējiem un interesantiem redzamākā kultūras mantojuma daļa ir Ziemeļlatgales krāšņie etnogrāfiskie ansambļi un folkloras kopas, kas skandē dziesmas dzimtajā vietā, Latvijā un arī ārpus tās. Dažādos dzīves godos un saviesīgos pasākumos muzicē tautā iemīļoti tautas muzikanti un kapelas. 

Dziedāt prasme, senču tradīciju zināšana un vēlme tās saglabāt izpaužas rotaļīgajās paražās un spēlēs gan ikdienā, gan gadskārtu svētkos. 

PRASMES 
Ziemeļlatgalē prasmīgi meistari un amatnieki jau izsenis mācējuši pagatavot teju visas saimniekošanai, ēšanai un apģērbam nepieciešamās lietas. Tie laika gaitā izkopuši un pilnveidojuši savu amatu, izmantojuši vietējos dabas produktus un sekojuši gadalaiku ritumam. 

Darbus, kas prasījuši fizisku spēku – kalšanu, kokapstrādi, mūrniecību, skaidu plēšanu, cūku kaušanu –, galvenokārt veikuši saimes vīrieši. Viņi bijuši arī grozu, virvju, vīžu pinēji, alus un šmakovkas brūvētāji, biškopji un podnieki. Par apģērba darināšanu un rotāšanu, kā arī vēdera priekiem – maizes cepšanu, siera siešanu un garajiem goda galdiem  rūpējušās sievietes. Bērni pratuši savas ganiņa stabules maukt un salmu cepures nopīt. 

Mūsdienās seno prasmju nesēji labprāt nodod savas zināšanas tālāk, aicinot amatus apgūt un praktizēt ikvienā mājā. 

KOLEKCIJU STĀSTI 
Kolekciju stāsti iepazīstina ar 14 ekspozīcijām Ziemeļlatgalē. 

Izbraucot ārpus Balviem, ir vietas, ko redzēt, cilvēki, ko iepazīt, un lietas, ko darīt. 

Ziemeļlatgales muzeji, tūrisma un kultūras centri un privātas ekspozīcijas ir atvērtas ikvienam apmeklētājam. Kolekcijās ieraugāmi seni saimniecības priekšmeti un mūsdienu mākslas darbi, agrāko laiku tehnika un atjautīgi izgudrojumi. Ikviens var izmēģināt roku dažādos amatos un doties ekskursijās gida pavadībā. 

BALVU MANTOJUMS 
Balvi – pilsēta, kur dzīvo radoši un dvēseliski bagāti cilvēki. Viņu padarītais un izveidotais ir liela daļa no Ziemeļlatgales kultūras mantojuma. 

Laika ritējums un notikumi pilsētas vēsturē atstājuši savas pēdas arī Balvu kultūrā. 

Pilsētvides kultūras dzīvē darbojas talantīgi mākslinieki un kolektīvi ar senām tradīcijām. Par deju kolektīvu, koru, ansambļu, orķestra un teātra sasniegumiem liecina gan krāšņie svētki un festivāli, gan gūtās atzinības ne tikai Latvijā, bet arī ārpus tās robežām.

Balvu Novada muzejs
Brīvības 46, Balvi, Balvu n., LV-4501
Tālrunis 64521430
E-pasts: muzejs@balvi.lv
muzejs.balvi.lv

Dalies ar šo rakstu

Uz sarakstu
Pilseta24.lv neatbild pievienotajiem lasītāju komentāriem, kā arī aicina portāla lasītājus, rakstot komentārus, ievērot morāles un pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz rasu naidu, iztikt bez rupjībām. Lūguma neievērošanas gadījumā Pilseta24.lv patur tiesības liegt komentēšanas iespēju. Komentāros publicējamā teksta garums ir ierobežots līdz 1000 zīmēm. Nereģistrētiem lietotājiem ir aizliegta HTML un hipersaišu publicēšana!
Komentāri (0)