Eiroparlamentārietis Zīle: Bēgļu kvotu ieviešana problēmu nerisina
Akcents tiek likts tikai uz esošo bēgļu Itālijā, Grieķijā un daļēji Maltā sadalīšanu pa Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm. Tas nerisina problēmas cēloni un nedod atbildes uz virkni jautājumu. Pat tad, ja mēs pieņemam šīs kvotas, nav skaidrs, kurš sīrietis vai eritrietis, kas nokļuvis bēgļu nometnē Itālijā, tiks sūtīts uz Latviju, kurš uz Vāciju, norāda Zīle.
Tikko cilvēks ir saņēmis bēgļa statusu Itālijā, viņš visbiežāk dodas uz Franciju vai Austriju. Pēdējā laikā Vācija un Francija mēģina uzturēt kārtību uz savām robežām, gandrīz vai pārtraucot Šengenas līguma darbību. Šīs ir tās bīstamās lietas, uz kurām nav atbildes EK priekšlikumā.
Pēc kvotām 1,2% bēgļu pienākas arī Latvijai. Bet nav zināms, kāpēc par vienu no kritērijiem ir izraudzīts migrācijas līmenis pēdējos četros gados. Vai tas ir apdraudējums Vācijas un Francijas sabiedrībai, pamatnācijas apdraudējums, traucēklis sabiedrības integrācijai, valsts valodas lietošanai? Ja tas ir tā, šī situācija kā kritērijs ir jāmodificē un jāpiemēro arī Latvijā. Pēc Zīles domām, Latvijas prezidentūrai ES Padomē bija pienākums noskaidrot, kāpēc šāds kritērijs tiek lietots bēgļu kvotas noteikšanā. Latvija fiziski nevar uzņemt daudz bēgļu, jo Mucenieku bāzē nav tik daudz vietas. Kas notiks, ja Latvijā bēgļa statusu ieguvusī persona izdomās doties, piemēram, uz Zviedriju? Viņš tiks sūtīts atpakaļ uz Latviju, Zviedrija var sākt arī pārbaudīt visus, kas no Latvijas ieceļo tās teritorijā, piemēram, visus prāmja pasažierus. EK neskaidrais priekšlikums, pēc Zīles domām, var novest pie ES sadrumstalošanas.
Uz sarakstu
