Aizsardzības budžeta pieaugumu primāri centīsies novirzīt cilvēkos

Pēc ministra stāstītā, budžeta līdzekļu pieaugums tikšot izlietots, lai personālam būtu ekipējums, būtu transports un infrastruktūra sabiedroto spēku uzņemšanai. "Ļoti daudz darba infrastruktūras jomā ir jāizdara gan Ādažu, gan Lielvārdes militārajās bāzēs, lai būtu labi apstākļi sabiedrotajiem - par to mums kā uzņemošajai valstij ir jāparūpējas."

Bergmanis atzīmējis, ka tāpat drīz noslēgsies projekts par trīs radaru modernizāciju un arī ASV nāks ar saviem radariem. Drīzumā iecerētas arī pretgaisa aizsardzības mācības ar reālu kaujas šaušanu. Notiekot arī mehanizācijas process un tiek gatavotas telpas un apmācīti cilvēki, kuri mācēs remontēt iegādāto tehniku.

"Cilvēku bruņotajos spēkos mums nav tik daudz, ir būtiski panākt viņiem solīti pretim, lai nodrošinātu arī mazās lietiņas - jaunas formas, guļammaisus, teltenes, kā arī strēlnieku ieročus. Mums ir būtiski radīt jaunu zemessardzes apmācības veidu sadarbībā ar mūsu sabiedrotajiem. Man jāizsaka pateicība mūsu karavīriem, jo viņu patriotisms ir augstā līmenī. Tas prasa milzu darbu un uzupurēšanos. Labi, ka arī valdībai ir izpratne par aizsardzības jomas nozīmi šajā sarežģītajā laikā," sacījis politiķis.

Lai arī atsevišķi eksperti ir izteikušies, ka par spīti milzīgajai propagandai Krievijas armija varētu būt "sarūsējusi", Bergmanis uzsvēris, ka draudus nedrīkst novērtēt par zemu: "Piecdesmit miljardi dolāru gadā, ko Krievija iegulda bruņotajos spēkos, ir ļoti liels cipars. Ja to attiecina uz Krievijas IKP, tas ir vairāk nekā divi procenti. Neskatoties uz Krievijas ekonomisko situāciju, tās finansējums bruņotajiem spēkiem pieaug, tiek ieviestas jaunas tehnoloģijas, aprīkotas jaunas bāzes un palielināts karavīru skaits. Nav nekāds noslēpums, ka kaujas spējīgākā Krievijas armijas vienība atrodas netālu no mūsu valsts austrumu robežas."

Latvija iespēju robežās vēro Krievijas militāros manevrus. "Krievijas kuģu kustība vērojama no Kaļiņingradas uz Sanktpēterburgu un atpakaļ. Tagad uzskaitām ikvienu kuģi, kas nobrauc gar Latvijas ekonomisko zonu - mēģinām fiksēt, kur un kāpēc brauc, jo situācija pasaulē ir mainījusies. Mēs arī vērojam, kādas Krievijas lidmašīnas lido gar mūsu robežām, un to veic arī mūsu sabiedrotie, kas patrulē Baltijas gaisa telpā. Kādreiz Krievijas pilotiem nebija raksturīgs lidot ar izslēgtiem atbildētājiem, bet tagad tas notiek, apdraudot arī civilo aviāciju. Tās ir dažādas lidmašīnas - izlūku, stratēģiskie bumbvedēji un iznīcinātāji. Baltijas jūrā arī kursē ar dažādām spējām apveltīti kuģi. Visas šīs lietas ir jāanalizē. Krievija šobrīd iegulda ļoti daudz līdzekļu savu militāro spēju attīstībā," stāstījis aizsardzības ministrs.

Vērtējot Ukrainas un Krievijas kara mācības, Bergmanis atzinis, ka konflikta ir pieredze ir jāpēta, taču jāņem vērā, ka citos konfliktos Krievija var izmantot arī pilnīgi citu taktiku. "Daudzi gatavojas tam scenārijam, kas jau noticis Ukrainā, taču, ja kaut kas notiks, tad, iespējams, scenārijs būs pavisam cits. Runājot par hibrīdkaru - tas nav nekas jauns, jo 1940.gada notikumiem Latvijā bija visas hibrīdkara pazīmes."

Uz sarakstu