Šadurskis: Principā ir skaidrs, kur ņemt nepieciešamo papildu finansējumu valsts budžetā
Principā ir skaidrs, kur ņemt nepieciešamo papildu finansējumu valsts 2016.gada budžetā, lai gan diskusijas vēl turpinās, pēc ceturtdienas, 20.augusta, koalīcijas budžeta darba grupas sēdes žurnālistiem sacīja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Kārlis Šadurskis (V).
Viņš gan nesniedza papildu informāciju par konkrētiem skaitļiem un līdzekļu avotiem, jo izstrādātais darba variants vēl ir jāapspriež koalīcijas partijās. Šadurskis piebilda, ka darba grupas sarunās ir atrasts veids, kā "dabūt nulles bilanci". Darbs pie valsts budžeta jautājumiem turpināsies gan piektdien, gan brīvdienās.
Nākamā darba grupas sēde notiks rīt, 21.augustā, savukārt otrdien, 25.augustā, valdībai ir "jātiek galā ar budžeta galvenajiem skaitļiem", norādīja Šadurskis. Viņš atkārtoti apliecināja, ka lielākais īpatsvars no papildu līdzekļiem tiks novirzīts drošībai, tāpat nepieciešams risināt veselības jomas problēmas.
18.augustā koalīcijas darba grupa vienojās par nākamā gada budžeta lielāko ieņēmumu palielinājuma daļu aptuveni 120 miljonu eiro apmērā, kas galvenokārt tiks novirzīta budžeta prioritātei - drošībai.
Pēc koalīcijas darba grupas sēdes Šadurskis medijus informēja, ka darba grupa vienojusies par vairākiem jautājumiem, bet daudz jautājumu tā arī nerada risinājumu.
Koalīcijas darba grupa vienojusies par valsts kapitālsabiedrību dividendēs izmaksājamās peļņas daļu 90% apmērā, kas budžetā dos papildu 27 miljonus eiro. Finanšu stabilitātes nodevas bāzes pieaugums dos aptuveni trīs miljonus eiro, bet transportlīdzekļu ekspluatācijas nodevas ikmēneša maksājuma ieviešana tiks atlikta uz gadu, kas dos aptuveni 30 miljonus eiro.
Pēc Šadurska teiktā, lielāko ieņēmumu pozīciju veidos tā sauktais solidaritātes nodoklis. "Ja patlaban sociālo iemaksu griesti algām ir 4000 eiro, tad šodien vienojāmies par atsevišķu nodokli, kas nonāks valsts budžetā, tādējādi ļaujot iekasēt aptuveni 40,9 miljonus eiro," sacīja deputāts.
Tāpat koalīcijas darba grupa vienojās paaugstināt akcīzes nodokļa likmi degvielai, kas ļaus papildus iekasēt aptuveni 12,5 miljonus eiro. Šadurskis skaidroja, ka akcīzes nodokļa likme tiks paaugstināta šādi - papildu trīs eiro centi par benzīna un gāzes litru, bet viens eiro cents par dīzeļdegvielas litru.
Plānota arī alkohola akcīzes celšana, tomēr darba grupa šodien nespēja vienoties par nodokļa celšanas apmēru, taču esot skaidrs, ka akcīzes celšana ļaušot budžetā iekasēt papildu trīs miljonus eiro.
"Vienojāmies par aptuveni 120 miljoniem eiro, bet visus šos līdzekļus "apēd" galvenās prioritātes - drošības - pieprasījumi," atzina Šadurskis, piebilstot, ka no minētās summas Iekšlietu ministrijas vajadzībām tiks novirzīts 61 miljons eiro, bet Aizsardzības ministrijai - 59 miljoni eiro.
Valsts nākamā gada budžeta veidošanas kontekstā tiekot izskatīta iespēja samērīgi celt akcīzi alkoholam, kā arī degvielai, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā neoficiālā informācija. Tiek norādīts, ka akcīzes celšanu alkoholam varētu veikt uzmanīgi, kas varētu nozīmēt "ne pārāk lielu" nodokļa pieaugumu. Līdz ar to tiek pieļauts, ka tas īpaši negatīvi neietekmēs patērētājus. Ja tiktu panākta vienošanās par akcīzes paaugstināšanu alkoholam un degvielai, budžeta papildu ienākumi varētu būt starp desmit un 15 miljoniem eiro.
Vairāki no minētajiem priekšlikumiem lielā mērā nāk no "Vienotības", un tie vēl ir jāapspriež koalīcijas partneriem, jo vienošanās par tiem nav panākta. Tāpat vairāku priekšlikumu īstenošana būs atkarīga gan no atsevišķu ministriju nostājas, gan no sarunām ar iesaistītajām pusēm.
Uz sarakstu
