ES līderi gatavojas "karstam" samitam
Eiropas Komisijas (EK) piedāvātais tā dēvētais klimata un enerģētikas ietvars nosaka mērķus, kas sasniedzami līdz 2030.gadam, lai ierobežotu globālo sasilšanu.
Kamēr EK apgalvo, ka tās nospraustie mērķi, kuri sākotnēji tika izklāstīti jau janvārī, "atbilst zinātnei", tie izraisījuši politisko tirgošanos, kas var novest pie Komisijas ieceres bloķēšanas.
Vismaz septiņas no 28 dalībvalstīm, galvenokārt austrumeiropieši, vēlas, lai plānotais energoefektivitātes pieaugums, kāds panākams līdz 2030.gadam, tiktu samazināts no 30 līdz 25%.
Ieceres pretinieki bažījas, ka EK piedāvātais variants apdraudēs to konkurētspēju ar ārpus ES esošajām valstīm.
Avots kādas dalībvalsts diplomātu aprindās sarunā ar tīmekļa izdevumu "EUobserver" izteicies, ka rezultāts energoefektivitātes jautājumā būs kaut kur pa vidu. "Manuprāt, tas būs 27%," atzina izdevuma sarunbiedrs.
Taču tas nav vienīgais klupšanas akmens. Domstarpības valda arī jautājumā par to, kāds apjoms no kopējā enerģijas patēriņa līdz 2030.gadam jānodrošina no tā dēvētajiem atjaunojamajiem enerģijas avotiem, kā arī par to, cik lielam jābūt siltumnīcefekta gāzu izmešu samazinājumam, kas panākams līdz 2030.gadam.
Dalībvalstis iesniegušas garu pretenziju sarakstu. Tā, piemēram, Lielbritānija vēlas, lai tiktu noteikts vienīgi izmešu samazinājuma mērķis. Savukārt Īrija pieprasa, lai tiktu ņemta vērā tās ekonomikas lielā atkarība no lauksaimniecības.
Tikmēr Austrumeiropas valstis uzskata, ka nospraužami vienīgi provizoriskie mērķi, kas varētu tikt grozīti, ņemot vērā nākamgad gaidāmo ANO klimata sarunu Parīzes kārtas iznākumu.
Austrumeiropieši norāda, ka ES viena pati nevar ietekmēt klimata izmaiņas un ka Briselei nāksies pārliecināt arī citas valstis samazināt siltumnīcefekta gāzu izmešu daudzumu.
Saskaņā ar Starpvaldību Klimata izmaiņu komisijas (IPCC) datiem vidējā pasaules temperatūra laikā no 1880. līdz 2012.gadam pieaugusi par 0,85% pēc Celsija.
Saskaņā ar EK viedokli, lai nepieļautu temperatūras pieaugumu, kas pārsniegtu divus grādus pēc Celsija, dalībvalstu siltumnīcefekta gāzu izmešu daudzums līdz 2050.gadam jāsamazina par 80%, salīdzinot ar 1990.gada līmeni.
Komisija norāda, ka šī mērķa sasniegšanai līdz 2030.gadam izmešu daudzums jāsamazina par 40%. Tiesa gan, vides aizstāvju organizācijas uzskata, ka arī šis temps esot nepietiekams.
Iespējams, ka šo jautājumu apspriešana, kuru paredzēts uzsākt pēcpusdienā, ievilksies līdz piektdienas rītam.
Samits turpināsies arī nākamajā dienā, kad paredzēts apspriest ekonomikas jautājumus.
Pusdienlaikā notiks atsevišķa 18 eirogrupas dalībvalstu līderu tikšanās, kurā piedalīsies arī Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidents Mario Dragi.
Atkal sācis pieaugt satraukums par eirozonas stabilitāti, ko pastiprinājis Vācijas ekonomikas izaugsmes tempa sarukums, un Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) pagājušajā nedēļā brīdināja, ka eirozona ar 40% lielu ticamību varētu atkal ieslīgt lejupslīdes fāzē.
Domājams, ka samitā nāksies apspriest arī dalībvalstu budžetu situāciju, un uz īpaši nepatīkamiem jautājumiem var nākties atbildēt Francijai.
Sagaidāms, ka dalībvalstu līderi pievērsīsies arī Ebolas vīrusa epidēmijas apkarošanai Āfrikā.
Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kemerons grasās aicināt savus kolēģus sekot Londonas piemēram un ieviest lidostās no epidēmijas zonas ielidojošo personu pārbaudes procedūras.
Visbeidzot Eiropadomei formāli jāapstiprina EK jaunais sastāvs Žana Kloda Junkera vadībā, kā arī jāatvadās no līdzšinējā Komisijas prezidenta Žozē Manuela Barrozu.
Šī būs arī pēdējā Eiropadomes sēde, kuru vadīs līdzšinējais priekšsēdētājs Hermans Van Rompejs. Jau nākamajā samitā viņa vietā atradīsies bijušais Polijas premjerministrs Donalds Tusks.
Uz sarakstu
