Ecmanis: Saeimā vēlos aizstāvēt vienkāršu cilvēku un uzņēmēju intereses
Viens no 12.Saeimas vēlēšanu kandidātiem, kurš dzīvo Valmierā, ir Vugars Ecmanis, pašreizējais pilsētas pašvaldības domes deputāts un uzņēmējs.
Valmierieši un apkārtējo novadu iedzīvotāji Jūs pazīst, kā pilsētas pašvaldības domes deputātu un uzņēmēju. Vai varat pastāstīt par saviem hobijiem un ģimenes dzīvi?
PSRS laikā bija tā, ka cilvēki brauca tur, kur gribēja dzīvot, arī mana ģimene nolēma pārvākties uz Latviju, pēc tautības esmu dienvidnieks. Sākām dzīvi šeit ar mazumiņu, tādēļ man rūp cilvēki, jo zinu, kā tas ir - saskarties ar grūtībām.
Esmu trīs bērnu tēvs, brīvo laiku pavadām kopā. Ģimenē mums ir ļoti ciešas attiecības, mēs rūpējamies viens pa otru un apkārtējiem. Bieži adoptējam dzīvniekus no patversmes. Reiz mums pat bija četri mopšu šķirnes suņi un trīs kaķi, kuriem dzīvē nav klājies viegli. Nesen paņēmām vilku sugas suņu meiteni no Tukuma, kas bijusi ļoti spīdzināta. Uzskatu, ka katram ir jādod otra iespēja.
Kādēļ nolēmāt kandidēt 12.Saeimas vēlēšanās?
Esmu vienkārši cilvēks un uzņēmējs, kurš pārzina darba devēju un Valmieras iedzīvotāju domas. Politikā esmu jau daudzus gadus. Daudzi man jautā, kādēļ man tas ir vajadzīgs, bet man patīk palīdzēt cilvēkiem, palīdzot citiem, es pats caur to saņemu prieku un piepildījumu savā sirdī un dzīvē. Ja kaut kas nav izdarāms, uzreiz pasaku, ka tas nav izdarāms. Ja ir, tad es daru visu iespējamo un cenšos palīdzēt. Ja iekļūšu Saeimā, savus uzskatus nemainīšu. Centīšos atrast sev domubiedrus, kuriem vismaz būtu līdzīga izpratne par to, ko gribam sasniegt.
Kādēļ esat izvēlējies kandidēt no Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) saraksta?
No ZZS kandidēju tādēļ, ka tā ir viena no vecākajām partijām Latvijā. Kā arī šī ir lielākā partija Latvijā.
Kādus jautājumus vēlaties aktualizēt Saeimā, kas saistīti ar Valmieru un Vidzemes reģionu?
Saeimā vēlos aizstāvēt gan cilvēku, gan uzņēmēju intereses. Man nav pieņemami tas, kas notiek tagad. Katrās Saeimas vēlēšanās izskan vārdi "Palīdzēsim, atbalstīsim, sildīsim..." Paiet vēlēšanas un viss ir norimis. Tās tas ir. Gribu iet uz Saeimu un runāt konkrēti, kā mēs varam palīdzēt vidusmēra cilvēkiem un uzņēmējiem.
Vēlos panākt arī vieglāku dzīvi jaunajām ģimenēm un nedaudz apturēt cilvēku aizbraukšanu uz ārzemēm. Jaunās ģimenes strauji izbrauc no valsts, drīz jau nebūs, kas maksā nodokļus. Mani interesē arī birokrātiskā sloga atvieglojums. Lai kaut ko īstenotu, ir jāaizpilda kaudze ar papīriem.
Kādus vēl jautājumus vēlaties aktualizēt Saeimas dienas kārtībā?
Mums ir jāatbalsta jaunās ģimenes. Šobrīd Valmierā un arī citās Latvijas pilsētās trūkst dzīvojamā fonda. Cilvēkiem ir ļoti grūti atrast dzīvesvietu - īrēt to vai iegādāties. Valsts it kā domā piedāvāt pirmo iemaksu kredītam mājokļa iegādei. Labi, cilvēks paņems kredītu, bet nav zināms, vai viņš spēs to atdot. Man ir cits priekšlikums - tā kā pašvaldībām ir zeme, daudzdzīvokļu māja izmaksā no 500 līdz 600 eiro kvadrātmetrā. Ja mēs uzbūvējam daudzdzīvokļu māju, tad tas dzīvoklis izmaksās ģimenei aptuveni 20 000 eiro. Pašvaldības šos dzīvokļus varētu izīrēt jaunajām ģimenēm ar tiesībām to izpirkt. Kopā ar komunālajiem maksājumiem tas ģimenei mēnesī varētu izmaksātu 200 eiro, bet dzīvoklis pēc tam paliek ģimenei. Tā mēs varam pievilināt cilvēkus dzīvot reģionos un viņi būs droši, ka bankas šos dzīvokļus neatņems. Un ar to pašu mēs mazāk sildīsim skandināvu bankas. Cilvēki strādās un atstās nodokļus pilsētā, jo būs deklarējušies, bet pašvaldība saņems maksu par sniegtajiem pakalpojumiem - ūdensvads, kanalizācija un tā tālāk.
Kādi ir Jūsu ierosinājumi izglītības jomas uzlabošanai?
Jaunieši ir valsts nākotne, valdībai jāsniedz maksimāls atbalsts arī izglītības jomā. Mums jāattīsta augstāko izglītības iestāžu un profesionālo vidusskolu programmas. Šobrīd ir grūti atrast labus inženierus un darba tirgū nepieciešamos profesionāļus. Tas ir labi, ka daudzi vēlas iegūt augstāko izglītību, bet mēs paši redzam, ka cilvēki ar augstāko izglītību nereti strādā ārzemēs zemi kvalificētu darbu, jo nav izvēlējušies apgūt profesiju, kas valstī ir nepieciešama. Šāda situācija veidojas, jo skolās ir pārspīlēti sarežģītas programmas, tas mazina bērnos motivāciju mācīties.
Arī pats esat uzņēmējs, kā arī vēlaties aizstāvēt uzņēmēju intereses Saeimā. Vai varat pastāstīt, kā sākāt savu uzņēmējdarbību?
Jaunībā paspēju nodienēt, atgriezos no armijas 90to gadu sākumā, kad sākās juku laiki. Darba iespējas tik pat kā nebija, tādēļ es uzsāku darboties uzņēmējdarbībā. 1992.gadā nodibināju SIA, kura pastāv arī šobrīd.
Vai varat pastāstīt, kādas līdzšinējās problēmas saskatāt uzņēmējdarbības vidē?
Ārpus darba pašvaldībā un savā uzņēmumā, es arī mācos augstskolā, kā arī esmu projektu vadītājs citā SIA. Savā uzņēmumā esmu izmantojis Eiropas Savienības fondus un uzbūvēju atpūtas kompleksu. Esmu ievērojis, ka uzņēmēji bieži vien nav pietiekami informēti par Eiropas Savienības programmām uzņēmējdarbības attīstībai. Dažkārt Eiropas naudu piešķir tādām programmām, kur neviens nepiesakās, bet tur kur piesakās un grib kaut ko darīt - tur piešķir par maz līdzekļu un visiem nepietiek. Tas ir atkarīgs no Eiropas direktīvām. Uzskatu, ka jāpanāk, lai piešķir naudu tajās jomās, kur ir pieprasījums.
Kādu atbalstu nepieciešams sniegt uzņēmējiem?
Vajadzētu lielāku finansējumu no Eiropas, jo bankas ne vienmēr dod atlikušo summu, kas nepieciešama. Ja uzņēmējdarbības veicināšanas programmām Eiropas Savienība piešķirtu 90% un pat 100% līdzfinansējuma, tad uzņēmējiem būtu mazāk jāmeklē līdzekļi no malas vai jālūdz bankās. Jo mazāk aizņemas, jo mazāk jāatdod. Uzņēmējs nekad neslēps naudu aploksnēs un maksās nodokļus, jo bizness varēs attīstīties nevis bremzēt tādēļ, ka bankā paņemts apjomīgs kredīts. Šobrīd valstī viss ir tā, ka uzņēmējiem šeit darboties nav viegli, tādēļ es uzskatu, jo vairāk mēs palīdzēsim uzņēmējiem ar Eiropas programmām, jo vieglāk viņiem būs attīstīties.
Kādi ir Jūsu sasniegumi esot Valmieras pilsētas pašvaldības deputāta amatā?
Es dzīvē vados pēc principa, ka ir jāpilda tas, ko katrs ir apsolījis un jādara tas, kas sagādā prieku. Kā Valmieras pilsētas pašvaldības domes deputāts, esmu iesniedzis priekšlikumus, kuri ir arī atbalstīti.
Kas ir daži no Jūsu iesniegtajiem priekšlikumiem, kuri guvuši atbalstu?
Kad pirmo reizi kļuvu par pašvaldības domes deputātu, man ļoti netaisnīgi šķita tas, ka cilvēkiem bija jāmaksā ievērojama summa, lai veiktu pieslēgumu pilsētas ūdensvada un kanalizācijas tīkliem. Proti, ūdens kanalizācijas pieslēguma tīkla izveidei tajā laikā bija atvēlēti daudzi miljoni lati, taču šī summa un projekts paredzēja izveidot jaunu ūdensvada un kanalizācijas tīklu, cilvēkiem pašiem bija jāmaksā ievērojama summa, lai pieslēgtos izbūvētajiem tikliem. Lai īstenotu šo projektu, tika izmantota arī nodokļu maksātāju nauda. Sanāk, ka cilvēks vienreiz samaksāja, lai piedalītos šajā Eiropas projektā, un sanāca maksāt vēlreiz, lai varētu pieslēgties šiem izbūvētajiem ūdens vada un kanalizācijas tīkliem.
Liela daļa cilvēku nevar atrast tādu summu, ko samaksāt par pieslēgumu, tas kopā veidoja vairāk kā tūktots latu. Es iestājos par to, ka šī summa ir jāsamazina vai arī jārīko periodiskas akcijas. Mana iniciatīva ir atbalstīta un tagad notiek periodiskās akcijas, un ar 2015.gada janvāri cilvēkiem par pieslēgšanos pilsētas kanalizācijai būs jāmaksā mazāk. Summa ir samazinājusies arī uzņēmējiem, kuri vēlas pieslēgties pilsētas ūdens vadam un kanalizācijai. Uzskatu - jo vairāk būs pieslēgumu, jo ātrāk pašvaldība sāks sniegt pakalpojumus un atpelnīt ieguldīto naudu.
Jūs esat arī iniciators idejai, ka Valmieras pilsētas pašvaldībai jāpiešķir līdzekļi skolēnu nodarbinātībai vasarā. Šī ideja īstenojās šovasar, vai varat pastāstīt par to sīkāk?
Valmieras pilsētas pašvaldība ir pirmā, kas īstenoja šādu skolēnu nodarbinātības pasākumu un 100% maksāja par to no budžeta līdzekļiem. Skolēnu nodarbinātībai kopumā bija paredzēti 28 457 eiro un nodarbinātības programmā strādāja bērni vecumā no 13 līdz 18 gadiem. Iesākumā bija šaubas, vai daudzi izmantos šo iespēju, taču rezultāts runā pats par sevi. Par šiem līdzekļiem bija paredzētas 265 darba vietas. Visas vietas bija aizņemtas, pat pietrūka. Kopā tomēr strādāja 238 skolēnu, jo daļa dažādu problēmu dēļ atteicās. Tajā pašā laikā 17 skolēni pieteicās atkārtoti.
Kā vērtējat šādas iniciatīvas īstenošanu Valmierā?
Skolēni strādāja četras stundas dienā, stundas likme bija 2,65 eiro, kopumā katrs varēja strādāt divas nedēļas. Mans primārais mērķis nebija nodrošināt naudas pelnīšanas iespējas skolēniem, bet gan dabūt šos bērnus prom no ielām un datoriem. Svarīgi, lai bērni sāk domāt par darbu un to, kā tiek pelnīta nauda, jo visu mūžu viņi nemācīsies. Liela daļa pēc tam atzina, ka tā bija laba pieredze. Uz nākamo budžetu lūgsim, lai summu skolēnu nodarbināšanai palielina, jo rezultāti pēc pirmā gada bija labi. Arī, ja visu neiztērē, vienmēr naudu var atlikt atpakaļ budžetā. Vēlos veicināt bērnos izpratni par darbu, kā arī veicināt atbildību par naudu.
Ko Jūs, kā iespējamais Saeimas deputāts, esat gatavs darīt?
Ja man uzticēsies, gribu panākt to, lai cilvēkiem būtu vieglāk dzīvot Latvijā. Pirmkārt, ir jārunā ar uzņēmējiem, cilvēkiem, ģimenēm un pašvaldībām. Visiem cilvēkiem ir vienas un tās pašas sāpes. No sarunām rastos idejas, kā visu var risināt. No zila gaisa jau neko nevar izdarīt. Ja runās ar cilvēkiem, tad arī zinās tās problēmas. Kad pats nekandidēju, vienmēr balsoju par cilvēkiem, kuri ir darījuši nevis runājuši.
Tuvojoties oktobrī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām, pilsētas informācijas portāls Valmiera24.lv uzrunā deputātu kandidātus, kuri kā savu dzīvesvietu norādījuši Valmieru un aicina viņus pastāstīt par sava pārstāvētā politiskā spēka iecerēm, atšķirīgo no citiem sarakstiem un saviem plāniem kopumā.
Uz sarakstu
