Banner 980x90

VPR: Nav saprotams, kādēļ reģioni netiek iesaistīti transporta nozares attīstības plānošanā

Valmiera, 4.okt., LETA. Nav saprotams, kādēļ reģioni netiek aicināti piedalīties transporta nozares attīstības plānošanā, jo tieši tiem ir informācija par vietējas nozīmes problēmām, septembra nogalē notikušajā Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) Attīstības padomes sēdē pauda padomes priekšsēdētājs Hardijs Vents (Vienoti novadam).

Tieši reģionu pārstāvji spēj ieteikt, kas transporta tīkla uzlabošanai gan valsts, gan starptautiskā līmenī, jo nevienu no tiem nav iespējams skatīt atrauti, norādīja Vents.

Sanāksmē kritiku par sliktā ceļu stāvokļa Vidzemē neņemšanu vērā, plānojot ceļu rekonstrukcijas darbus 2017.gadam, izteica arī Smiltnes novada pašvaldības vadītājs Gints Kukainis (VL-TB/LNNK). Kā piemēru politiķis minēja, ka 2018.-2019.gadaā VPR teritorijā tiks pārbūvēts valsts galvenais autoceļš vien 7,10 kilometru garumā. Pašvaldību pārstāvji norādīja, ka ik gadu kopā ar VPR tiek gatavoti priekšlikumi Valsts autoceļu sakārtošanas programmai par prioritāri sakārtojamajiem autoceļiem reģionā, tomēr par tiem nav saņemta nekāda atbilde un ir grūti saprast, kādēļ ik gadu šī informācija tiek pieprasīta.

Satiksmes ministrijas Finanšu un attīstības plānošanas departamenta direktora vietniece Inta Rozenšteine informēja, ka šobrīd valstī notiek autoceļu audits, kura rezultāti tiks izmantoti turpmākajā ceļu infrastruktūras attīstības plānošanas gaitā, tai skaitā var tikt pārskatītas arī autoceļu kategorijas. Savukārt Amatas novada pašvaldības vadītāja Elita Eglīte (LZS) norādīja, ka pēdējā laikā vairākas pašvaldības ir spiestas pārņemt valsts autoceļus ik gadu vidēji 3-5 kilometru garumā, taču papildu finansējums autoceļu uzturēšanai netiek piešķirts, kas ir absurdi, jo lielākoties nododamie ceļi ir ļoti sliktā tehniskajā stāvoklī un tie kļūst par papildu slogu pašvaldības budžetam.

Ministrijas pārstāve klātesošos informēja par Transporta attīstības pamatnostādnēm 2014.-2020.gadam un aktualizētajām izmaiņām dokumentā, kā arī atgādināja, ka 2020.gadā samazināsies ES struktūrfondu finansējums un norādīja, ka šī iemesla dēļ jādomā par citu finanšu avotu meklēšanu.

Rozenšteine atzina, ka speciālā autoceļu fonda atjaunošana un līdzekļu taisnīga pārdale būtu viens no loģiskiem risinājumiem. Šobrīd likumā "Par autoceļiem" noteikts, ka valsts budžeta finansējumu programmai "Valsts autoceļu fonds" veido prognozētie valsts budžeta ieņēmumi no transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa, autoceļu lietošanas nodevas un 80% no prognozētajiem valsts budžeta ieņēmumiem no akcīzes nodokļa par naftas produktiem. Taču teorētiski pieejamo finansējuma apmēru būtiski ietekmē piebilde pantā - "ja gadskārtējā valsts budžeta likumā nav noteikts citādi". VPR vēl pagājušogad Satiksmes ministrijai oficiālā vēstulē norādīja, ka nekavējoties nepieciešams atjaunot speciālo valsts budžeta programmu - Valsts autoceļu fondu, kurā finansējums tiku paredzēts tieši autoceļu, tai skaitā ielu, remontiem un būvniecībai.

Sēdes laikā pašvaldību pārstāvji tika iepazīstināti ar VPR Mobilitātes plāna izstrādi, kas tiek realizēta "Interreg" Baltijas jūras reģiona projekta "TENTacle" izpildes gaitā. Pie vidzemniekiem viesojās arī Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš, lai informētu klātesošos par sabiedriskā transporta attīstības koncepciju un plānoto autoostu uzraudzību turpmāk.

Dalies ar šo rakstu

Uz sarakstu
Pilseta24.lv neatbild pievienotajiem lasītāju komentāriem, kā arī aicina portāla lasītājus, rakstot komentārus, ievērot morāles un pieklājības normas, nekurināt un neaicināt uz rasu naidu, iztikt bez rupjībām. Lūguma neievērošanas gadījumā Pilseta24.lv patur tiesības liegt komentēšanas iespēju. Komentāros publicējamā teksta garums ir ierobežots līdz 1000 zīmēm. Nereģistrētiem lietotājiem ir aizliegta HTML un hipersaišu publicēšana!
Komentāri (0)