"Nordea": Būvniecība atkarīga no spējas nodrošināt publiskā pasūtījuma apjoma nepārtrauktību
"Tas iet roku rokā ar Latvijas spēju iespējami ātri sākt jauna budžeta perioda pieejamo Eiropas fondu līdzekļu apguvi, bez kuras būvniecības nozare var piedzīvot arī kritumu," skaidro eksperts.
Droši var prognozēt, ka publiskais sektors saglabāsies kā nozīmīgākais pasūtītājs būvniecības nozarē arī 2015.gadā, norāda Zagorskis. Privātā sektora īpatsvars, visticamāk, nepārsniegs 25% no kopējā nozares apjoma, un tā pieprasījums var samazināties īpaši dzīvojamo ēku būvniecības segmentā, kuru pastarpināti skāruši atsevišķi likumdevēja pieņemtie lēmumi.
Būvniecības apjoms 2014.gadā faktiskajās cenās bija 1,8 miljardi eiro, kas ir par 141 miljonu vairāk nekā 2013.gadā. Pieaugums sasniegts, galvenokārt pateicoties ēku būvniecībai, kas ir bijis straujākais pieaugums pēdējos gados, norāda Zagorskis. Savukārt inženierbūvju būvniecības segments piedzīvojis pirmo kritumu kopš krīzes perioda no 2008.gada līdz 2010.gadam.
Šādu būvniecības segmentu strukturālo izmaiņu pamatā ir divi iemesli, skaidro Zagorskis.
Pirmkārt, ēku būvniecība no salīdzinoši zemas bāzes piedzīvoja strauju apjoma pieaugumu, kas aizsākās 2013.gadā un turpinājās 2014.gada pirmajos trīs ceturkšņos, dzīvojamo ēku būvniecībai pieaugot par 31,1%, izglītības iestāžu būvniecības apjomiem palielinoties par 87,8% un viesnīcu būvniecībai - par 98,5%.
Otrkārt, gandrīz visu inženierbūvju būvniecības segmenti, kuri iepriekšējos gados bijuši būvniecības nozares galvenais dzinējspēks, ir piedzīvojuši kritumu. Tostarp būvniecības apjoms ostu būvniecībā samazinājies par 52,6%, maģistrālo komunikāciju būvniecībā par 22%, ceļu būvē, kas veido lielāko īpatsvaru kopējā būvniecības sektorā, - par 2,4%.
"Kritums inženierbūvju būvniecībā, visticamāk, iezīmē pārejas periodu Eiropas fondu apguvē, kur, beidzoties iepriekšējā budžeta perioda līdzekļu apguvei, radies jau iepriekš prognozēts pārejas posms," piebilst Zagorskis.
Jau ziņots, ka pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2013.gadu, būvniecības produkcijas apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 8,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
2014.gadā būvniecības produkcijas apjoms faktiskajās cenās bija 1,802 miljardi eiro, no tiem ceturtajā ceturksnī - 547,3 miljoni eiro.
Ēku būvniecības apjoms palielinājās par 33,7%, tai skaitā viesnīcu un tām līdzīgu lietojuma ēku būvniecība - par 98,5%, izglītības iestāžu būvniecība un remonts - par 87,8% un dzīvojamo ēku būvniecība - par 31,1%.
Tajā pašā laikā inženierbūvju būvniecība samazinājās par 9,3%. To ietekmēja būvniecības apjoma kritums šoseju, ielu, ceļu, lidlauku, skrejceļu, dzelzceļa līniju būvniecībā par 2,4% un maģistrālo cauruļvadu, spēka un komunikācijas līniju būvniecībā - par 22%. Savukārt vietējo cauruļvadu un kabeļu būvniecības apjoms pagājušajā gadā pieauga par 25,3%.
Uz sarakstu
