Mārcienas muiža – reiz visā Baltijā greznākā neorokoko ēka

Ina :):)/flickr.com
Ina :):)/flickr.com

Vēlāko laiku Mārcienas muižas pils, kas tika celta 1830. gadā, atradās tagadējā Madonas novada Mārcienas pagasta teritorijā. Pils nezināmu iemeslu dēļ tika nodedzināta divdesmitā gadsimta sākumā un līdz mūsdienām nav saglabājusies; pastāv nostāsti, ka to 1918. gadā aizdedzinājis pats īpašnieks barons fon Maidels, kurš pēc tam nošāvies.

Vēsture

Mārcienā veiktajos arheoloģiskajos izrakumos ir atrasta senākā apbedījumu vieta, kas datējama ar mūsu ēras 2. gadsimtu, savukārt vietas nosaukums – Marxne – pirmoreiz dokumentēts 1213. gadā Indriķa hronikā. Sākot ar 13. gadsimta beigām līdz pat Livonijas konfederācijas sabrukumam Mārciena bija baronu Tīzenhauzenu dzimtas īpašums. Pēc Zviedru Vidzemes 1680. gada muižu redukcijas tā nokļuva Zviedrijas valsts īpašumā, bet pēc Lielā Ziemeļu kara – Krievijas impērijas kroņa īpašumā.

Sākotnējās Mārcienas muižas pils pirmsākumi, iespējams, meklējami jau 16. gadsimtā, kad uzcelta pirmā kungu māja. 1761. gadā senators un ģenerālgubernators grāfs Vilhelms Georgs fon Fermors par nopelniem karā muižu saņem īpašumā kā dāvanu no Krievijas carienes Elizabetes. Laika gaitā muižai nomainījušies vēl vairāki īpašnieki, līdz 1810. gadā par tās īpašnieku kļuva apriņķa maršals A. fon Tranzē, kurš 1830. gadā uzcēla muižas kungu māju, kas bijusi liela trīs stāvu ēka ar velvētiem pagrabiem un kārniņu jumtu.

Visā Baltijā greznākās neorokoko ēkas bojāeja

1885. gadā muiža nokļūst baltvācu izcelsmes Vidzemes guberņas landrāta Voldemāra fon Maidela īpašumā, kurš uzsācis kapitālu ēkas pārbūvi, dažos gados pārvērsdams Mārcienas pili par visgreznāko neorokoko šedevru Baltijā. Divdesmitā gadsimta sākumā Mārcienas pili nopostījis ugunsgrēks, un tās bojāejas iemesli ir noslēpumā tīti. Domas dalās: iespējams, ka greznā ēka nodedzināta 1905. gada revolūcijas laikā, bet pastāv arī nostāsti, ka, Latvijā nostiprinoties padomju varai, 1918. gadā barons Maidels pili aizdedzinājis un pats pēc tam nošāvies. Šiem faktiem vēsturisku dokumentālu apstiprinājumu nav.

Muižas pils teritorijā mūsdienās vēl ir saglabājušās dažas ēkas – dārznieka māja, staļļa drupas, klēts –, no kurām stallis, kas reiz bijusi skaista ēka ar kolonnām, līdz pat 1978. gadam izmantots dzīvokļiem, līdz pamests novārtā. Mārcienas muižas pils vietā padomju laikos tika uzbūvēta daudzdzīvokļu ēka, kamēr pils drupas jau trīsdesmitajos gados novāktas un izmantotas Madonas kultūras nama pamatu izbūvei.

"Mārcienas muiža" mūsdienās

Barona fon Maidela valdīšanas laikā Mārcienas muiža tika nodalīta, un daļai nodalītā īpašuma tika dots vārds "Patmalnieki", vēlāk – "Lejas Patmalnieki". Ap 1908. gadu Lejas Patmalniekus nopirka Johans Gotlībs Hanšmanis, kas ievērojami pārbūvēja dzīvojamo ēku, kāda tā arī saglabājusies līdz mūsdienām.

Pēc II Pasaules kara muižā tika atvērts bērnu nams, kas pastāvēja līdz 1996. Pēc tam ēkā atradās Mārcienas Lejas Patmalnieku pamatskola. Lai arī Mārcienas muižas pils nav saglabājusies, 2006. gadā kādreizējā Mārcienas Lejas Patmalnieku pamatskolas ēka tika atjaunota un tajā iekārtots SPA kūrorts ar nosaukumu "Mārcienas muiža"; attālums starp abām ir apmēram pusotrs kilometrs. Ēka ir atjaunota atbilstoši sākotnējam krāsojumam, iekštelpas krāsotas saskaņā ar uz sienām atrastajiem pirmējiem krāsu paraugiem, kā arī iespēju robežās atjaunotas vēsturiskās karnīzes.