Lielo parādu dēļ atlaiž Gulbenes un Balvu slimnīcu apvienības valdi
Tās uzdevums ir atrast un piedāvāt izeju no krīzes situācijas, lai apturētu zaudējumu pieaugumu, kas netika izdarīts pēc slimnīcu apvienošanās. Apvienībai ir gan parādi par komunālajiem maksājumiem, gan arī nenomaksāti nodokļi valstij, gan zaudējumi, kas radušies, ārstējot pacientus virs Veselības ministrijas noteiktās kvotas – kopsummā vairāk nekā miljons latu. A. Vāne uzsvēra, ka patlaban galvenais uzdevums ir likvidēt šajā ārstniecības iestādē funkciju dublēšanos un nodrošināt kvalitatīvu veselības aprūpi.
"Nedrīkst būt tā, ka vienā apvienībā ir divas neatliekamās medicīniskās palīdzības nodaļas. Šāda nodaļa var atrasties vienā ārstniecības iestādē, bet otrā ir nepieciešams kvalitatīvs ambulatorais dienests ar dienas stacionāru," norādīja Vāne. Gulbenes novada domes priekšsēdētāja Sandra Daudziņa sacīja, ka pašvaldības pārziņā ir ne mazums uzņēmumu un ka visu darbā nav iespējams iejaukties. Viņa atgādināja, ka apvienību izveidoja pēc Veselības ministrijas, nevis pašvaldību iniciatīvas. Balvu novada domes priekšsēdētājs Andris Kazanovskis: "Lēmums par krīzes vadības izveidi radās pēc konsultācijām Aizkraukles novada domē un Pašvaldību savienībā." Atlaistā apvienības valdes priekšsēdētāja Mudīte Jaceviča ar sava kolēģa starpniecību atteicās komentēt radušos situāciju. Līdzās lielākajām – Gulbenes un Balvu novada pašvaldībām – apvienības īpašnieces ir arī Viļakas, Baltinavas un Rugāju novada pašvaldības.
A. Vāne atzina, jo vairāk īpašnieku, jo īpašuma apsaimniekošana neefektīvāka, ko spilgti apliecina šis gadījums. Pašvaldības iecēlušas A. Vāni par apvienības vadītāju, jo vēlas izmantot Aizkraukles slimnīcas pieredzi kā kompetences centru. Arī šīs pilsētas slimnīcai bija finansiālas problēmas, bet Aizkraukles novada dome pieņēma lēmumu, kas ļauj sekmīgi attīstīt ārstniecības iestādi. Patlaban Aizkraukles slimnīcā 71% daļu pieder pašvaldībai, bet 29% – investoram – Veselības aprūpes fondam. Veselības ministra Jura Bārzdiņa preses sekretārs Oskars Šneiders norādīja, ka tik kritiska finanšu situācija slimnīcu apvienībā nav izveidojusies viena gada laikā.
"Analizējot darba organizāciju, jāsecina, ka saimniekošana nav bijusi izmaksu ziņā efektīva. Īpaši, ja ņem vērā, ka apvienība ir saņēmusi miljons latu Eiropas fondu finansējumu. Ja ieņēmumu un izdevumu bilance būtu saprātīga, tad nebūtu tendence palielināties parādiem," norādīja Šneiders.
Viņš sacīja, ka ministrijas vadība ir tikusies ar lielāko apvienības īpašnieku Gulbenes un Balvu novada pašvaldību vadītājiem. "Lai stabilizētu apvienības darbu, ir iespējami vairāki risinājumi. Varbūt pašvaldības nolems slimnīcā ieguldīt vairāk līdzekļu. Var gadīties, ka būs jāmeklē investori, bet pastāv arī trešais variants – apvienību pārņem valsts," sacīja ministra preses sekretārs.
Gulbenes un Balvu slimnīcu apvienība bija pirmā, kuru oficiāli izveidoja 2010. gada sākumā, jo valdība pieņēma lēmumu par būtisku diennakts neatliekamās palīdzības slimnīcu skaita samazināšanu. Veselības ministre Baiba Rozentāle 2010. gada februārī atzina, ka "šī pirmā apvienība var kalpot par piemēru citām slimnīcām, kuras veido apvienību, kā, strādājot kopīga mērķa labā, nodrošināt kvalitatīvu un pieejamu veselības aprūpi, iespējams vienoties par turpmāko darba organizāciju." Ministrija cerēja, ka Gulbenes un Balvu apvienība ļaus racionāli izmantot ārstēšanai paredzēto naudu, ļaujot sadalīt sniegto pakalpojumu klāstu starp slimnīcām atbilstoši tehnoloģiskajām iespējām un nodrošinājumam ar medicīnas speciālistiem.
Uz sarakstu
