Dzelzceļa vēstures nospiedumi Gulbenes apkārtnē
Kā pilsētas informācijas portālu Gulbene24.lv informē "Latvijas dzelzceļš" pārstāve Renāte Linuža, "Latvijas dzelzceļš" izstrādājis aizraujošu aplikāciju "Dzelzceļa spēle. Toreiz un tagad", ar kuras palīdzību 155 vietās visā Latvijā iespējams izveidot interesantas fotokolāžas, savienojot dzelzceļa pagātni un tagadni. Galvenais spēlētāja uzdevums – ar aplikācijas palīdzību nofotografēt kādu no 155 vēsturiskajiem dzelzceļa objektiem tādā rakursā, kā tas attēlots aplikācijā esošajā senajā fotogrāfijā. Iegūto fotokolāžu iespējams publicēt savos sociālajos tīklos, kā arī ar publicēto fotokolāžu palīdzību krāt punktus un tikt pie balvām. Četri no šiem vēsturiskajiem spēles punktiem atrodas arī Gulbenē.
Dzelzceļa iela Gulbenē. Dzelzceļa darbinieku izmitināšanas jautājums Gulbenē bija aktuāls arī Pirmā pasaules kara gados, kad, frontes apgādes nolūkos izveidojot dzelzceļa mezglu, Gulbenē tika izbūvēta arī Dzelzceļa iela. Tajā tika uzbūvētas vairākas koka konstrukcijas daudzdzīvokļu ēkas.
Gulbenes stacija. Pirmā pasaules kara gados, līdz ar platsliežu dzelzceļa ievilkšanu no Ieriķiem un Sitas, Vecgulbene kļuva par ievērojamu dzelzceļa mezglu. Tad arī izbūvēta platsliežu dzelzceļa koka konstrukcijas pagaidu stacijas ēka. 1926. gadā pēc arhitekta Pētera Federa projekta te izbūvēta apjomīga platsliežu dzelzceļa pasažieru stacijas ēka, kurā izvietoti arī Gulbenes iecirkņa (nodaļas) dienesti. 1928. gadā stacija nodēvēta par Gulbeni. 1938.gadā šaursliežu dzelzceļš pievilkts pie platsliežu stacijas ēkas. Otrā pasaules kara gados staciju nopostīja, tomēr dažu gadu laikā ne vien kārtībā tika savesti sliežu ceļi, bet arī atjaunota stacijas ēka.
Tējas nams. Šai ēkai ir ļoti cieša saikne ar dzelzceļu, kaut gan tā nav galvenā stacijas ēka. Pirmsākumos to dēvēja par "Tējas namu", un patiesībā tā bija viesnīca ar traktieri, kas uzcelta Pļaviņu-Gulbenes-Valkas šaursliežu dzelzceļa pasažieru vajadzībām. Šodien gan te izvietoti dzīvokļi, un tēju oficiāli neviens nepārdod.
Gulbenes depo. Pirmais depo un remontdarbnīcas ritošā sastāva apkalpošanai Gulbenē iekārtoti 1903.gadā. Pirmā pasaules kara gados remonta saimniecība paplašināta sakarā ar platsliežu dzelzceļa izbūvi Ieriķu un Sitas virzienā. 1940.gadā uzsākta jauna depo kompleksa būvniecība, daļēji izmantojot jau eksistējošo darbnīcu ēku. Šis komplekss cietis uzlidojumu laikā 1944.gadā un atjaunots 1945.gadā.
Dzelzceļnieku kolonija. 1920./1921. gadā pēc arhitekta Paula Kundziņa projekta Gulbenē tika uzceltas sešas tipveida koka konstrukcijas dzīvojamās ēkas - daļa no iecerētās dzelzceļnieku kolonijas Pirmā pasaules kara laikā izveidotajā iespaidīgajā Gulbenes dzelzceļa mezglā. Līdzekļu trūkuma dēļ no plašajiem būvdarbiem nācās atteikties, bet sešas nacionālā romantisma stilā celtās ēkas kalpo kā piemineklis vērienīgai pilsētbūvnieciskai iecerei un rūpēm par dzelzceļnieku sadzīves apstākļu uzlabošanu.
Dzelzceļnieku dzīvokļu ēkas Gulbenē. Atsakoties no sākotnējā koloniju ēku projekta turpināšanas, 1926. gadā pēc arhitektes Lidijas Grīnbergas projekta uzbūvēja trīs mūra divstāvu dzīvojamās ēkas vietējo dzelzceļnieku vajadzībām.
Plašāku informāciju par aplikāciju un dzelzceļa vēsturiskajiem objektiem meklē www.dzelzcelam155.lv