Ainažu jūrskolas muzejs – latviešu profesionālās jūrniecības šūpulis

Vidzemes jūrmalā pie Igaunijas robežas atrodas kādreizējā ostas pilsētiņa Ainaži, kur meklējams latviešu profesionālās jūrniecības šūpulis. Tam par godu 1969. gada 20. jūlijā savas durvis bijušajā jūrskolā vēra īpašs muzejs – Ainažu jūrskolas muzejs, kas šobrīd ir Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja filiāle. Klases telpā pie tāfeles apmeklētājus vēlīgi sagaida pats senās jūrskolas priekšnieks, pēc tautības zviedrs, kapteinis Kristiāns Dāls.

Kuģniecība Latvijā

Kuģniecības attīstību Latvijas teritorijā noteica izdevīgais ģeogrāfiskais stāvoklis un daudzie ūdensceļi. Kuģošana sākās līdz ar cilvēku apmešanos uz patstāvīgu dzīvi pie Baltijas jūras un lielākajām upēm tagadējā Latvijas teritorijā.

19. gadsimta otrajā pusē viens no jaunlatviešu kustības izcilākajiem pārstāvjiem – Krišjānis Valdemārs – aicināja Latvijas jūras piekrastes ciemu iedzīvotājus dibināt kuģu īpašnieku sabiedrības un sākt tālbraucēju burinieku būvi, dibināt jūrskolas, lai iegūtu profesionālu jūrnieku izglītību un vadītu kuģus ne vien Baltijas jūrā, bet ceļotu arī uz citām Eiropas ostām.

Jūrskolas vēsture

1864. gadā vietējie Ainažu kuģinieki, kuģniecības entuziasta Krišjāņa Valdemāra iedvesmoti, par pašu saziedotajiem līdzekļiem nodibināja vēl nebijuša tipa jūrskolu, kurā latviešu un igauņu zemnieki jūras zinības varēja apgūt bez maksas. Ainažu jūrskolas dibinātāji bijuši brāļi Veides un Jānis Miķelsons.

1969. gada 20. jūlijā savas durvis bijušajā jūrskolā vēra īpašs muzejs, kas apkopo krājumu par tās darbību, buru kuģu būvi Vidzemes piekrastē 19. gadsimta beigās līdz  20. gadsimta sākumā, un Ainažu pilsētas vēsturi. Ainažu jūrskolas muzejs ir arī piemiņas vieta šai pirmajai latviešu profesionālajai jūrskolai un tās absolventiem – latviešu un igauņu kapteiņiem un stūrmaņiem.

Ko muzejā apskatīt?

 

Muzeja apmeklētājus bijušās jūrskolas klases telpā pie tāfeles sagaida pats senās jūrskolas priekšnieks, pēc tautības zviedrs, kapteinis Kristiāns Dāls, kas teicami atveidots vaska figūrā. Muzejā var uzzināt, kā piekrastes zvejnieku ciemos tika būvēti un ūdenī laisti vecie burinieki un kā latviešu, igauņu jūrnieki ar tiem devās tālajās pasaules jūrās un okeānos – šo cienīgo un drošsirdīgo vīru fotogrāfijas, starp citu, izvietotas muzeja stendos.

Muzeja viesi varēs apskatīt vecas jūrnieku lādes glabātos noslēpumus: ruma blašķīti, spieķi no zivs mugurkaula, kapteiņa apkaklīšu kārbiņu, pīpi, kortiku, kā arī daudz citu interesantu priekšmetu. Tāpat ekspozīcijā iekļautas Ainažu kartes, plāni, jūrskolnieku diplomi, mācību pieraksti, grāmatas, navigācijas instrumenti, burukuģu būves rīki un jūrnieku sadzīves priekšmeti.

Pašlaik muzeja krājumā glabājas vairāk nekā 9000 krājuma vienību, un sevišķi nozīmīgas ir Ainažu jūrskolnieku bērnu un mazbērnu atmiņas. Muzeja dārzā, kurā vēl arvien kuplo simtgadīgi ozoli, iespējams aplūkot seno enkuru kolekciju un pakavēties pie Krišjāņa Valdemāra krūšutēla.

Dalies ar šo rakstu

Uz sarakstu