Nikolajs Stepanovs no Gulbenes prom neies
Laiks inventarizēt, kas jau noticis un kas vēl gaidāms. Kā ir - vai Reģionu apvienība tiks pie varas?
Pirms apmēram pusgada man nebija īpašu šaubu, ka tiks. Tagad šaubas pieaugušas. Savulaik bija doma, ka reģionu spēkus savilks kopā vienā dūrē, to veidojot ar pašvaldību partijām no Kurzemes, Latgales, Vidzemes. Diemžēl tā nenotika. Apvienotais spēks nesanāca. Valmieras Inesis Boķis aizgājis "Vienotības" virzienā, turpat arī viens otrs kurzemnieks un Latgales partija. Mūs sašķēla, un to izdarīja ļoti prasmīgi. Tas ir slikti, ka neesam riktīgā kulakā, jo tādā būtu cerības iekļūt Saeimā daudz vairāk reģionu un lauku pārstāvjiem. Pašreiz var atkārtoties tas pats, kas iepriekš – ka "laucinieku" pie varas diezgan maz. Ka likumdošanā un visur citur Rīgā pieņemtos lēmumos lauki paliek otrā plāksnē, drusku novārtā.
Ko atliek darīt?
Populāri izsakoties, vēlēt par tām partijām, kas sakās turēt laukus. Tagad gan visi tā sola, braukā pa novadiem, un cilvēks diezgan viegli pakļaujas populistiskiem saukļiem, nevis reālām lietām. Līdz ar to nevajag ticēt, ka vairāksolītājs tagad nu būs tas īstais, jo apakšā viņam nekā daudz vis nav.
Pelēkās krāsās zīmējat. Maz izredžu, laucinieks paliek atstumts.
Nē, visās partijās tagad atplestām rokām ņem pretī reģionālo partiju biedrus, taču "Vienotības" reitings laukos vairs nav, kāds reiz bija.
Pārbaudīsim, kā Gulbenē mērs pazīst savējo politiskās simpātijas. Par ko, jūsuprāt, gulbenieši nobalsos?
Pārsvarā balsis aiziet "Vienotībai" vai ZZS. Nu – pašvaldību vēlēšanās uzvarējām mēs, Reģionālā apvienība...
... ar vietējo, zināmo līderi.
Domāju, ka plusus dabūs arī NA.
Tad taču tie paši, kas bija un ir pie varas!
Man jau arī piedāvāja gandrīz visas partijas – Nikolaj, nāc sarakstā! Esmu pateicis vēlētājiem, ka no Gulbenes prom neiešu, un man arī liekas, ka nereti, Saeimā ticis, tu tiec atrauts no zemītes un sāc peldēt. Bez tam ceļš jādod jaunatnei. No "bijušajiem" pietiek piedāvājumu – i premjeru partija, i Repše. Par viņiem visus akmeņus vilks ārā un karsēs kā uz pannas. Sudrabas partija un Reģionu apvienība tādi "svaigāki" nekā citi, īpaši jauna nemaz nav, ar ko domāt un rēķināties. Un kas nedabū 5% barjeru, tik izšķīdina balstiņas un cauri. Tāpēc tik tiešām - gandrīz tie paši paņems varu, kas jau bija, bet būtu labi, ja kas pamainītos. Kaut gan ar astoņām deviņām partijām Saeimā tas pārstāvības korpuss būs, ka tik turies. "Saskaņa", protams, būs Saeimā, bet tai ir savi atbalsta centri, Gulbenē tā nekad nav bijusi populāra.
Ar ko latviešu vēlētāju var paņemt? Ko solīt, kas vēl nav solīts? Tā saka - balsot par stabilitāti.
Jā, tā tik turpināsim, ieskaitot ragos saiešanu un savstarpējos pārmetumus koalīcijā. Mūsu pusē – ko prasa? Ceļus un darba vietas. Bet tas meldiņš uzņemts jau uz nez kuro Saeimu.
Un kurš tad nesola ceļus, darba vietas! Tāpat kā pensiju pielikšanu.
Bet tad jāpasaka - no kā? Nevajag iekrist uz lētiem solījumiem. Kamēr nebūs pienācīga nodokļu maksātāju bāze, par pensijām un ceļu būvi var daudz un dikti runāt. Uztaisīja reemigrācijas programmu, un pareizi - atgriezties vajag, taču atbraucējiem kaut kur jādzīvo. Lauku pašvaldībās neviena dzīvojamā ēka šais gados nav uzcelta. Atbraucējiem vajadzēs darba vietas. Mēs novadā ceļam lielu granulu ražotni, taču tā būs augsti mehanizēta, bez daudzu darbaroku nepieciešamības.
Labi, jūs gribat, lai reģionos dzīve atzeltu. Pieņemsim, ka variants ar pašvaldību partiju tikšanu pie varas neizdodas. Tad jāgādā, kā izgrozīties no situācijas, kā panākt ietekmi uz nākamo valdīšanu.
Vairāk vai mazāk tas jau mēģināts, un tā spiedīs arī turpmāk. Jautājums ir cits. Saeimā sēdošās partijas ļoti sāpīgi uztver, ja kāds lien no malas. Ministrijās, štatos viņi papriekš nogruntējas paši. Ā, iestājies mūsu partijā? Tad amatu atradīsim, neskatoties, vai ir prasmes un zināšanas, vai "katrs" prot atšķirt zirgu no govs. Jo - viņš ir mūsējais.
Kā skatāties uz ZZS iespējām? Viņi taču nav atteikušies no "lauku lietas".
Viņiem zemnieki vairāk vai mazāk arī vajadzīgi uz pāris dienām, kad jāiet pie urnām un jādabū partija pie silītes. Pēc tam jāmēģina mākslīgi pieturēt zemnieciņu, pa druskai piebarojot ar Eiropas fondu naudiņām. Kas tās dabū, ir puslīdz apmierināts. Taču Rīgas partijām ir tāda slimība – līdzko laukos kas sāk attīstīties, tā jāiznīcina. Jābūt tikai Rīgā, un ZZS neko daudz tur nevar iebilst. Bet viņiem būtu jāstāv un jācīnās, lai viss nenotiek tikai uz vieniem vārtiem, lai nav reģionu un lauku greizsirdīga gremdēšana.
Mīļā Straujuma, to visu noklausoties, var sastāvēt "Vienotībā" un būt galvenā persona Rīgas partijā?
Par to jau runāju, ka neder noklausīties un kārtējoreiz meklēt attaisnojumus, kāpēc nevar izdarīt. Vajag meklēt, lai varētu izdarīt. Reizēm pietiek kaut ar to, ka Rīga neliek kāju priekšā attīstībai. Mums trūkst riktīga saimnieka, kas pārraudzītu saimniecību, liktu strādāt tiem, kam ir jāstrādā.
Prezidents Bērziņš nevar būt tāds saimniecības pārraugs?
Pazīstu viņu ka godavīru no seniem laikiem, bet šodien domāju – diez vai viņam vajadzīgs uzņemties vēl kādu lomu bez tās, kas jau ir. Laukos, starp citu, novērtē prezidenta mierpilno runu, nosvērtību. Amatā Bērziņam jāturas diplomātiski, bet nereti iedomājos, kas viņam iekšā vārās, un šad tad prezidents patiešām pasaka, kā ir. Par partiju būšanām, par neizdarībām.
Pats esat diezgan pieredzējis neprofesionālismu pie varas un politikā. Vai var teikt, ka tagadējā Straujumas kabinetā ir uzlabojumi par kripatu? ZZS atgriezusies pie varas, Straujuma, pieredzējušais Dūklavs ir valdībā kā lauku pārstāvji, Cilinskis vai tagad Naudiņš labāk pārzinot pašvaldību lietas.
Ja runājam par ministriem, man simpatizē satiksmes ministrs Matīss. Tai ziņā, ka viss tiek pildīts, ko es kā novada vadītājs ar viņu esmu sarunājis. Tas ir praktisks vīrs savā vietā. Dūklava kungs ar vienu kāju joprojām stabili stāv uz zemes, nevis lidinās mākoņos. Saprot drēbi, Naudiņš vēl pārāk īsu laiku ministros, bet cenšas saprast, uzklausīt, atbildēt, ka "šito varam, bet uz šito gan būs jāpagaida". Tas vien jau kaut ko nozīmē. Lai pozitīvi atsauktos par citiem valdības locekļiem, man domāšana sāk buksēt. Izglītības ministrijā - par arodskolām nekādas skaidrības, par vidusskolām tāpat. Vidzemes reģionā, piemēram, ir 12 arodskolas, bet skolēnu nav. Šo skolu varētu būt daudz mazāk. Jāuztaisa reforma. Bet par to šūpo galvu vai grib apvienot neapvienojamo.
Kas var pateikt - kādas profesijas turpmāk Latvijā būs vajadzīgas. Tā šķiet, ka arodus māca kampaņveidīgi. Vienubrīd visus Latvijā gatavo par tūrisma speciālistiem, pēc tam visus par pavāriem.
Tā ir. Mums kā ēst tagad vajadzīgi metinātāji. Zābaku, kurpju labotāji. Atslēdznieki. Tie ir amati, profesijas, kurās parāda, ko ar rokām var izdarīt. Ja to prot, ja arī galviņa strādā, mūsdienās šis amatnieks ir ļoti apmierināts un atalgots. Taču ir "modes profesijas", šie paši pieminētie pavāru palīgi ir tik daudz sacepti un ar tādu meistarību, ka apprecoties vīram pratīs izvārīt skābu kāpostu zupu, kas puslīdz atbilst receptei. Nav mazums skolu beidzēju, kas plāno braukt uz ārzemēm, un vēl tādi, kas nāk pie Stepanova ar cepuri pēc pabalstiem, bet tikām ministrijās rīko sēdes, plānošanas grupas, kurās kaldina, kā novērst bezdarbu, kā ievirzīt jauniešus uz perspektīviem arodiem. Esmu arī izsēdējies tais sanākšanās. Katrs velk krekliņu uz sevi. Esmu dzirdējis pat apgalvojumus, cik vajadzīga ir nagu licēju un pedikīru sagatavošana, jo bez viņiem pasaule sabruktu. Katrs grib ar divām, nu kaut ar vienu roku pagrābt no izglītībai atvēlētās naudas, bet analīzes, kas un cik vajadzīgs valstij, nav. Un tā iet pa riņķi. Atgriežamies pie domas - katrā ministrijā, katrā nozarē vajadzīgs saimnieks vadībā.
Kā vērtējat starptautisko situāciju? Notikumi Ukrainā vēlētājus, šķiet, arī nosver par labu stabilitātei, kamēr "Saskaņai" - atņem balsis.
Tamdēļ mūsu pusē, kā jau teicu, saskaņiešiem nekad nav bijusi piekrišana. Taču šai sakarā gribu teikt – rudenī Latvijas pašvaldību delegācijā dosimies uz Strasbūru, uz Pasaules pašvaldību kongresu, kurā pārstāvētas ap 50 valstis. Man grūti teikt, kā Krievija izsitusi cauri, bet viņu delegāti ziņošot par vēlēšanu demokrātiju un cilvēktiesībām Latvijā un Igaunijā. Iepriekš gadījās brīdinošs notikums. Kāds franču sociālistu delegāts atbrauca uz šejieni, parunāja ar Jakovu Plineru, tas viņam piestāstīja pilnu galvu, ko francūzis pēc tam Strasbūrā ceļ gaismā kā baltu patiesību. Manuprāt, šādās situācijās Latvijai jābūt gatavai aizstāvēties. Jo tie apvainojumi jau zināmi - ka nepilsoņus nepieņem darbā, ka to un to neļauj, pats galvenais, ka neļauj vēlēt municipālajās vēlēšanās. Un tos trumpjus arvien izspēlē, un starptautiski tas nereti atsaucas - kā tad tā Latvijā nesmuki dara!
Citās valstīs uz savu prestiža aizstāvēšanu raugās ļoti nopietni, un uz starptautiskiem pasākumiem atspēkošanai atsūta cilvēkus ministra, reizēm pat premjera līmenī. Viņi ir sagatavojuši nopietnus pretargumentus, bet Latvijā tā nav pieņemts. Manuprāt, arī Strasbūrā pašvaldību saietā ziņojumam no krievu puses jābūt gataviem atdarīt ar pretsparu, nenostādot sevi muļķu lomā, bet atbildot uz atbilstoši rangam un spēcīgi. Mums nav saimnieciska skata, un tur daudz darām uz "ķap ļap", taču negribētos to pašu nenopietnību katru reizi piedzīvot arī politiski, valstiski.
Raksts publicēts sadarbībā ar laikrakstu
Uz sarakstu
